“Mani sita, pazemoja, izsmēja par nākotnes sapņiem!” Sieviete atminas dzīvi bērnunamā 2
Trešdien, 1. novembrī, Rīgas pilī visas dienas garumā sprieda, ko darīt, lai nevienam bērnam Latvijā vairs nebūtu jāaug bērnunamā.
Šajā pasākumā tika arī gūts kārtējais emocionālais apliecinājums tam, ka, uzaugot tā sauktajā “sistēmā”, daudzu bērnu dzīves tiek neatgriezeniski sagrautas un, iznākot no bērnu namiem, jaunie cilvēki bieži vien nemaz nezina, kā dzīvot reālajā pasaulē.
Konferences dalībnieku aplausus pēc Valsts prezidenta kundzes Ivetas Vējones uzmundrinošās atklāšanas runas par to, ka jātuvinās ideāliem un visiem bērniem jādod iespēja uzaugt ģimeniskā vidē, drīz vien nomainīja asaras. Ar savu pieredzi, uzaugot bērnunamā, dalījās nu jau kāda pieaugusi sieviete, ļaujot nojaust, cik dziļu traumu tas atstāj uz visu atlikušo dzīvi.
“Atrodoties sistēmā, esmu piedzīvojusi fizisku un emocionālu vardarbību gan no saviem biedriem, gan no darbinieku puses. Es esmu sista, pazemota, izsmieta par saviem nākotnes sapņiem, esmu piespiedu kārtā sēdējusi un raudādama ēdusi ēdienu, kas man negaršo. Bet nekas nelīdzinās tām sāpēm un tukšumam, ko izjutu, esot “sistēmas bērnam”. Esot citādākai, neesot ģimenē, es visu laiku gaidīju, kad tikšu mājās, kad tikšu ārā,” atklāja Karīna Pētersona, kura uzaugusi bērnu namā.
Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka Latvijas nākotnes mērķis ir bez vecākiem palikušo bērnu aprūpes sistēmas reorganizācija, taču tam vajadzīga arī sabiedrības attieksmes maiņa un gatavība kļūt par audžu vecākiem. Reirs arī atvainojās par to, ka bērnunami Latvijā vēl joprojām pastāv.
Tomēr skaidrība par to, kad Latvijā vairs nepastāvēs bērnu nami, nav joprojām. Neizskanēja arī konkrēts termiņš, kurā valsts centīsies iekļauties, lai šīs novecojušās institūcijas likvidētu.
Rīgas pilī notikušajā konferencē piedalījās arī daudzi citu valstu speciālisti. Viņi stāstīja, kā citviet izdevies panākt to, lai visiem bērniem būtu iespēja augt ģimeniskā vidē. Tiek ieteikts uzsvaru likt uz audžuvecākiem. Latvijai ar steigu būtu jāattīsta un jāiegulda līdzekļi profesionālu audžuģimeņu veidošanā. Tāpat- nevajadzētu aizmirst, ka ģimene nav tikai vecāki un bērns, bet arī citi radinieki.
