Sumināts! 7
Placēna deviņdesmitā dzimšanas diena Dailes teātrī tiks svinēta 2. septembrī ar Hānberga “Ērtas dzīvošanas mirklīšiem”. Bet balles vairs neesot tādas kā pirms gadu desmitiem. Agrāk svinēja tā, ka aktieru jubilejas varēja rādīt publikai par biļetēm un teātra kolēģi izpaust savu talantu visdažādākajos žanros. Vienā no apaļajām Placēna dzimšanas dienām pie viņa mājām daudzstāvu namā Purvciemā, kur pa ielu trolejbusi parasti nekursē, jo tas nemaz nav paredzēts, atvilkts 17. trolejbuss. Apkārtējie pie logiem vai mēmi. Tad trolejbuss tika aizvilkts līdz vadiem un varēja sākties svinīgais brauciens līdz Dailes teātrim, kur Gunāru sagaidījuši zaldāti no izrādes “Šveiks” skaistā ierindā! Citā jubilejā gaviļnieks vests uz Daili kabrioletā daiļu meiču ielenkumā un vakarā spēlējis Ostrovska “Ienesīgajā vietā”. Laikrakstā “Literatūra un Māksla” uz vāka bijusi Placēna bilde. Pēteris Pētersons noteicis – johaidī, es jau tik daudz gadu teātrī, bet mana bilde uz vāka nekad nav bijusi! izrādē ir jautājums – kas šodien interesants? Gunārs pagriezis avīzi ar savu bildi pret skatītājiem, noteicis – eh, nekā interesanta! – un, saņurcītu saujā, iesviedis publikā. Un vēl kādā jubilejā “Pekstiņos” ieradies aktieris Leons Krivāns ar kundzi Gunu. Rokās rozes, taču viesis nevis sniedzis tās jubilāram, kā pieklātos, bet spraudis grieztos ziedus Placēnu rožu dobē, skaļā balsī dziedādams – svešā zemē stādu rozes…
Miljonāri un reņģes
Gunārs Placēns pavisam nopietni saka – nez vai otrreiz ietu aktieros, jo tajā nabadzībā, kādā dzīvojis, salīdzinot kaut vai ar šolaiku skatuves māksliniekiem, otrreiz negribētos. Kolēģis, nu jau viņsaulē aizgājušais dailēnietis Valentīns Skulme, esot teicis: ja tu, Gunār, dzīvotu ārzemēs, sen būtu miljonārs!
Bet lielās valstis ir kā okeāni, kur katru pērli, lai cik tā mirdzoša, neieraudzīs. Nav tā kā Zvejniekciemā. Placēniem ļoti garšo reņģes. Ruta iebraukusi vienā bodē, otrā, nekur nav svaigu reņģu. Jautājusi pārdevējai – varbūt jūs varētu pateikt, kur es varētu nopirkt svaigas zivis? Rindā priekšā stāvošais kungs pagriezies pret Rutu un noprasījis: cik tu gribi? Vienai cepšanai… Brauc līdzi! Nupat iztīrījis svaigas reņģes, jāizņem tik no ledusskapja. Iedošot! Viņš taču Gunāru zinot.
Gunāru Placēnu pašu uz skatuves sasmīdināt nekad nevar. Lai smejas cilvēki zālē. Slavenais komiķis dzīvē mēdz būt visnotaļ nopietns. Ko vispār vērts uztvert nopietni? Visu dzīvi, viņš teic, vienīgi mēs paši to varam paregulēt uz komisko vai traģisko pusi. Sveicot savus jaunākos kolēģus nozīmīgās jubilejās, Gunārs beigās mēdz piebilst: lai tev laba veselība un ilgs mūžs – es tevi pagaidīšu!!! Bet skatītājiem – paldies par uzticību un teātra mīlestību.
