Mēs ar jums dejojām! 7
Patlaban Gunārs Placēns Dailes teātrī spēlē divās izrādēs. Reini Hānberga “Ērtas dzīvošanas mirklīšos”, bet pirms tam izrāde “Pirmā grēka līcis” nospēlēta vairāk nekā 150 reizes. Pat nezinu, kāpēc tautai tā patīk, paši brīnāmies, bilst aktieris. Pēc izrādes publika tiek cienāta ar mazu graķīti, “vanaga aci”, paštaisītu brūvējumu ar dzērvenīti iekšā. Šā darinājuma autors gan neesot atklājams. Reiz, kad Gunārs ar Rutu apmeklējuši tuvinieku atdusas vietas Meža kapos, kāda pretimnācēja sieviete iesaukusies – labdien, māksliniek, mēs ar jums dejojām! Kur? Tajā pašā grēka līcī. Izrādē Gunāra oficiālā partnere bija Venta Vecumniece, bet finālā mākslinieki uzlaiž pa riņķim ar dāmām un kungiem no publikas. Tā teātris reizēm pārklājas ar dzīvi un otrādi.
Otra aktuālā izrāde ir K. Kizija “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”. Gunāram tur nopietni epizodiska loma… Izrādē ir aina, kur psihiatriskās slimnīcas pacienti balso par vai pret televīzijas skatīšanos. Lai nesanāktu pārskaitlis, ieviesa vēl vienu lomu – Pulkvedi. Un tā tika Placēnam.
Nu diemžēl uz teātri jāiet arvien retāk, apmēram piecas reizes mēnesī, jo nāk klāt tik daudz jaunu izrāžu, ka nav kur ielikt iepriekšējās. “Arī jaunās nospēlē divas trīs reizes mēnesī, jo repertuārā visu laiku 15, 20 izrādes, nu kur lai tās saliek?” retoriski vaicā Gunārs Placēns. “Kāda jēga no joņošanas? Kādreiz vienu izrādi spēlēja piecdesmit, pat simt un trīssimt reižu, uzvedumiem bija ilgs mūžs…” Taču savā laikā arī Gunāram tas ritenis nemaz negriezās lēnāk. Bez teātra, televīzijas uzvedumiem un filmu lomām ar koncertuzvedumiem katru gadu desmitiem reižu apbraukāti visi Latvijas novadi.
