Mani pašu uz skatuves sasmīdināt nevar! Gunāram Placēnam – 90 7
Uz pieņemšanu siltumnīcā
“Mēs jūs pieņemsim siltumnīcā,” teic leģendārā aktiera Gunāra Placēna dzīvesbiedre Ruta Bāgante viņu Zvejniekciema “Pekstiņu” sētsvidū. Ievelku elpu – pie Placēniem jābūt gatavam uz visu. Un atklājas, ka mazdārziņiem tradicionālajā stikla būvē… uz grīdas izklāts tepiķis, mīksts dīvāns, galdiņš stilīgām kājām, puķu pods, raibi spilventiņi un stūrī pat vanna. Mēs to saucam par lustūzi-lūztūzi, paskaidro Ruta. Kā jau nojaušat, vārdu spēle, cilvēki mēdz lustēties un pēc tam daži, kā tautā saka, arī nolūzt. Agrāk te auguši tomāti un gurķi, taču biežās laistīšanas dēļ saimnieki no mājas nav varējuši nekur aizbraukt, un viengad raža padevusies tik branga, ka nav bijis kur likt. Nācies atdot uz laukiem radiniekiem, kam pulka mājdzīvnieku. Gunārs nodomājis: vai man jāziedo savs atvaļinājums, lai barotu govi ar gurķiem?
Gunārs Placēns ir vecākais spēlējošais aktieris Latvijā. 31. augustā viņam būs apaļi deviņdesmit gadi. Teātrī aizvadītas 67 sezonas, nospēlētas vairāk nekā 140 lomas, vairāki simti izrāžu. Viņš spēlējis latviešu teātra tēvu Ādolfu Alunānu, kam bijis pat līdzīgs, Domu Heromo R. Šeridana “Atjautīgajā auklē”, doktoru Vatsonu A. Konana-Doila “Šerlokā Holmsā”, bijis Edgars Blaumaņa “Ugunī”, Krustiņš “Pazudušajā dēlā”, azerbaidžāņu filmā “Tava pirmā stunda” tēlojis īstenu latvieti Uldi, brīvdabas izrādē “Vella kalpi” – Rīgas mēru, ko slavenajā tāda paša nosaukuma filmā atveidoja Ēvalds Valters, un brīvdabas izrādē “Tās dullās Paulīnes dēļ” savukārt fotogrāfu, ko filmā spēlēja Valters. Uz skatuves Gunārs iejuties gan slavenā Čaplina, gan Pavaroti lomās. Televīzijas filmā bijis komponists Šūberts. Starp citu, Gunāram patīk vācu mūzika, bet, klausoties latviešu jaunajos dziedātājos, kuri dzied pašu sacerētas dziesmas, dažkārt griboties pavaicāt – ei, nez vai tu pats otrreiz to pašu dziesmu varētu nodziedāt? Auss taču jūt, ir vai nav tīkami. “Šerloka Holmsa” “Oldvāverlī” Gunārs vēl tagad var uzraut itin braši. Kinostudijā “Mosfiļm” viņš filmējās kopā ar slaveno Sergeju Bondarčuku un Irinu Skobcevu filmā “Doktora Īvensa klusēšana” un savām acīm redzējis, kā vajag uzvesties “lieliem māksliniekiem”.
Astoņdesmito gadu bērni Placēnu joprojām atcerēsies kā televīzijas Mēnestiņu un Rūķi Čammu spilgti dzeltenā kreklā ar raibi sarkanīgu šlipsīti. Kurš karavīrs negrib kļūt par ģenerāli? Šo slaveno teicienu zinām visi. Bet Gunārs ar savu darbu, šajā gadījumā lomām, no zaldāta, krietnā kareivja Šveika uzdienējis ne vien līdz ģenerālim, bet pat Austrijas ķeizaram Francim Jozefam I.
Dailes teātris Gunāram Placēnam visu mūžu bijis vienīgais. Par nožēlošanu, aktieris negaidīti piebilst. Tagad aktieri staigā no viena teātra uz otru tāpat kā deputāti pa partijām. Runājot par pirmajiem, visnotaļ interesanti, jo agrākos laikos tādu iespēju nebija.
