2014. gada aprīļa beigās man pēkšņi radās sajūta, ka man no pleciem un galvas novēlies gigantisks slogs. Tad arī pārstāju dzert Tibetas bumbiņas un maijā sāku komunicēt cik necik normāli ar cilvēkiem. Vasara pat pagāja diezgan jautri. 0
Oktobrī aizbraucu ciemos pie astoņgadīgā krustdēla, un viņš no kaut kurienes izvilka un parādīja man albumu ar fotogrāfijām no savām kristībām. Rādot, cik es un mamma abas esot bijušas smukas, jautāja, kad un vai es atkal būšu tieva? Tad man sakāpa reāls kamols kaklā. Ilgi nevarēju atgūties no šīs ciemošanās.
Arī pirms Ziemassvētkiem aizbraucu ciemos pie savas draudzenes un krustdēla. Tas bija ap deviņiem vakarā. Atceros, kā iegāju mājā, gaiss smaržoja tik gardi – palūkojos pannā, kas stāvēja uz plīts, tur – vistiņa un kartupelīši. Loģiski, ka Astra ēdīs!
Apsēdāmies pie galda. Kad biju jau izēdusi gandrīz visu šķīvi, mana draudzene pēkšņi teica: “O, Astra, es vasarā Jūrmalā no viena reklāmas banera norakstīju telefona numuru tev. Zinu, ka gribi notievēt. Ir atvēries kaut kāds jauns tievēšanas centrs!” Meklējām to telefona numuru, bet neatradām. Tā kā man tas tiešām bija aktuāli, apsēdāmies pie datora un atradām telefona numuru internetā. Bija vēls un nolēmu no rīta uz to uzreiz piezvanīt.
Agri no rīta piezvanīju, visu uzzināju, apskatīju un jau sarunas laikā teicu, ka gribu uz šo svara korekcijas centru doties pēc iespējas ātrāk. Jau iepriekš biju meklējusi šāda veida iespējas, bet tuvāko toreiz atradu Lietuvā, tad kāds bija Vācijā un vēl tālāk. Taču laikam jau tie mani pie sevis vienkārši pareizi neaicināja.
Sākumā ticības šai “sanatorijai” man nebija, bet es pieteicos un janvāra sākumā braucu apskatīt, kā viss notiek. Bija vēl joprojām grūti noticēt, ka sasniegšu cerētos rezultātus, taču kaut kāda intuīcija man teica priekšā, ka tieši šī ir tā vieta, uz kurieni man vajag braukt. Īsti neticot, ka tas darbosies, pērnā gada janvārī ierados centrā ar pilnu bagāžnieku un iestājos programmā ar sākuma svaru 108,4 kilogramiem, lai desmit dienu laikā saprastu, vai gūstu kārotos rezultātus.
Es pamēģināju, un man sanāca. Pirmajos trīs mēnešos, cītīgi strādājot, man izdevās pazaudēt 25 kilogramus tauku. Tad paņēmu nelielu “atvaļinājumu”. Bet mans gala mērķis bija zaudēt 33 kilogramus, ko domāju sasniegt 2015. gada augusta beigās vai septembra sākumā. Tad es svērtu 75 kilogramus un man šķita, ka ar tādu svaru jutīšos komfortabli.
Tievēšanas programma ietvēra vairākus priekšnoteikumus – sabalansētu diētu, fiziskās aktivitātes, kā arī uzraudzību. Man ļoti palīdzēja atbilstošā vide – šeit nebija jācīnās ar ikdienas kārdinājumiem, jo, dzīvojot uz vietas, nebija nepieciešamības braukt uz veikalu vai kur citur, kur uzglūnētu gardie sieri, augļi, čipsu pakas, kūkas un šokolādes.
Pats grūtākais sākumā bija staigāšana, jo, kā jau minēju, kustējos, var teikt, nemaz. Protams, sākumā gribējās kārumus, kas manā gadījumā ir kāds kombozola siers, olīvas, čipsītis vai marinēts gurķītis, taču ar laiku šīs domas tik ļoti neuzmācās un arī sasniegtie rezultāti neļāva krist kārdinājumos.
