Ja negrib piedalīties, lai brauc prom, patriotiskie Latvijas krievi iesaka tautiešiem 137
Vieni un tie paši jautājumi, pieci cilvēki
Valsts pastāv, kamēr tā spēj nosargāt savas robežas. Nācija eksistē, kamēr tā spēj nosargāt savu garīgo kodolu. Taču nosargāt kodolu nenozīmē dzīvot izolācijā. Labs saimnieks rūpējas par saimes ļaužu – gan ģimenes locekļu, gan iegātņu – labsajūtu un drošību. Labs saimnieks ienācējam dod iespēju iepazīties ar nama tikumiem un likumiem, bet labs ienācējs ar cieņu izturas pret nama paražām. Par to šis stāsts.
Savulaik vācu izcelsmes zviedru aristokrāts, kas runāja veiklu zviedru, krievu, franču un vācu valodu, nedaudz sliktāk angliski, bet somiski – ar stipru akcentu, kļuva par vienu no galvenajām personām Somijas neatkarīgas valsts dibināšanas un vēlāk arī tās neatkarības nosargāšanas procesā. Kārlis Gustavs Mannerheims, mans valstsvīra etalons, vienīgais pretinieks, ko esot cienījis Staļins, un vienīgais sabiedrotais, kam Hitlers neesot uzdrošinājies iebilst, uz fīrera prasību izdot Somijas ebrejus atbildējis: “Somijā nav ebreju. Pie mums dzīvo tikai somi. Lielākā daļa iet uz baznīcu, bet ir arī tādi, kas uz sinagogu, taču tas nevar kļūt par iemeslu vajāšanām.”
Arī pirmskara Latvijā vairums cilvēku runāja latviešu, vācu un krievu valodu, taču nevienam nebija ne mazāko šaubu par to, ka valsts valoda ir viena – latviešu. Un arī etnisku konfliktu Latvijā nebija, jo latviešus, poļus, krievus, leišus un ebrejus vienoja mīlestība uz šo zemi un valsti. Vai arī tagad būtu iespējams kas līdzīgs? Vai iespējams no jauna uzbūvēt Latvijā sabiedrību, kurā, sakot “mēs”, mēs patiešām domātu mūs visus?
1991. gada janvārī Rīgā uz barikādēm bija ne tikai latvieši. Un arī miliči, kas nostājās Tautas frontes pusē gan janvārī, gan augusta puča laikā, nebija latvieši vien. Tāpēc šoreiz es gribu runāt nevis par tiem, kas okupēja un izsūtīja, un ne par tiem, kas bļaustās, ka viņu tiesības tiekot ierobežotas, bet ar tiem, kas bija un būs ar mums gan priekos, gan pārbaudījumos. Ar tiem, kas Latviju izjūt kā savas mājas.
Esmu satikusies ar pieciem krieviem un katram no viņiem uzdevusi vienus un tos pašus jautājumus: ko jums nozīmē Latvija? Kāpēc esat šeit? Vai jūtaties diskriminēts? Kādā skolā mācās jūsu bērni? Lūk, ko viņi man atbildēja.
