To, ka draudzenes emocionālais stāvoklis kļuvis nestabils, pirmais pamanīja sievietes draugs Kristaps. 0
“Viņā it kā mājoja divi cilvēki – eiforiskā Anna, kura bija gatava lidot un ballēties kaut trešdienas vakarā, un depresīvā Anna – meitene, kura atgādināja balonu, kam negaidīti izlaists gaiss. Tā kā ar viņu dzīvoju kopā, pamanīju, ka Annas garastāvokļa maiņas atkārtojas ar gandrīz periodisku regularitāti. Par to aprunājos ar saviem vecākiem. Mana mamma ir ārste un kādā brīdī viņai radās aizdomas par BAT. Tālāk jau viss notika kā ķēdes reakcijā – saruna ar Annu, noliegšanas posms, piekāpšanās, ārsta apmeklējums, diagnozes noteikšana un, visbeidzot, ārstēšana jeb slimības kontrolēšana,” atklāj Kristaps.
“Kopš slimības diagnosticēšanas ir pagājuši divi gadi. Mana ikdiena ir normāla, šķiet, tāda, kā jebkurai sievietei. Tomēr apzinos, ka bez medikamentu lietošanas un vizītēm pie terapeita es, visticamāk, atkal atgrieztos sākumpunktā, kas varētu beigties arī letāli,” stāsta Anna.
“Visgrūtāk gan ir sadzīvot ar sabiedrības nosodījumu. Daudziem BAT ir sinonīms šizofrēnijai, tomēr tā nebūt nav. Jūtu, ka cilvēkiem trūkst informācijas par šo saslimšanu. Pieņemu, ir ļoti daudzi cilvēki, kam tā nav diagnosticēta, tomēr traucē dzīvot. Tādējādi fiziskā un emocionālā diskomforta, baiļu un neizpratnes iemesls ilgu laiku paliek neatklāts. Mums šķiet – visi ir pārguruši, izdeguši, noskrējušies. Kā šādā dzīves tempā vispār var saglabāt nosvērtību?”
Kā skaidrots Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas kampaņas “Nenovērsies!” informatīvajos materiālos, kas tapuši sadarbībā ar sertificētu ārsti – psihiatri Dr. Ingu Zārdi, bipolāri afektīvus traucējumus galvenokārt var atpazīt pēc to uzskatāmajiem simptomiem.
“Bipolāri afektīvi traucējumi ir garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas vai paaugstinātas aktivitātes periodiem. Nelielas garastāvokļa svārstības, kad kādu brīdi ir sliktāks garastāvoklis un nespēks, bet citu brīdi ir pozitīvs noskaņojums un labas darba spējas, ir raksturīgas daudziem.
Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un pildīt saistības vai rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par BAT, kam nepieciešama ārstēšana,” teikts kampaņas “Nenovērsies!” informatīvajos materiālos, ko iespējams aplūkot arī internetā.
Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma.
Kādi ir bipolāru afektīvu traucējumu cēloņi un riska faktori?
Noteikts bipolāru afektīvo traucējumu iemesls nav zināms, taču ir zināmi vairāki faktori, kas varētu būt saistīti ar bipolāru traucējumu rašanos un attīstību.
