“Mani interesē nodevības tēma.” Saruna ar filmas “Krimināllieta iesācējam” producenti Artu Ģigu 1
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasākumus šonedēļ atklās ar Armanda Zvirbuļa režisētās daudzsēriju filmas “Krimināllieta iesācējam” pirmajām divām sērijām. Septiņu sēriju mākslas filma pēc rakstnieka Andra Kolberga romāna motīviem uzņemta studijā “RedDotMedia” un tās producente ir Arta Ģiga.
Cik tālu ir daudzsēriju filmas “Krimināllieta iesācējam” ražošanas process?
A. Ģiga: Pirmajām divām sērijām būs pirmizrāde, pārējām iet pēdējie darba metri – noslēgta montāža, šobrīd notiek skaņas apstrāde un krāsu korekcija. Tas ir diezgan komplicēts process, krāsu korekcija notiek Omanā, pie Jordānijas. Tas bija liels menedžments, visiem filmas failiem bija jānonāk Omānas studijā. Protams, tā bija ļoti tehniska lieta, nesaistīta ar radošo procesu, lai to visu varētu pārraidīt un tikt galā ar projektu. Biju spiesta nopirkt liela apjoma interneta pieslēgumu.
Kāpēc tieši Omānā?
Tas nav saistīts ar pašu valsti, tur šobrīd dzīvo ļoti labs profesionālis no Maskavas. Mūsdienās viss notiek attālināti, neviens nekur nebrauca. Veicot krāsu korekciju, studija Omānā ļoti ātri, veikli un kvalitatīvi saslēdzās tiešsaistē ar filmas operatoru Gintu Bērziņu un režisoru Armandu Zvirbuli. Ir ļoti liels prieks, jo tieši no studijas dzirdēju pirmās profesionālās atsauksmes par filmu, viņiem tā patika. Tādas atsauksmes ļoti palīdz, jo periodā starp nofilmēšanu un pirmizrādi radošā grupa ir neziņā, it kā pazaudējusies radošajā procesā, nezinām, vai sanācis labi vai slikti.
Arī skaņu apstrāde bija sarežģītāks posms, mūsu filmas komponists Tits Petrikis ir no Lietuvas, filma ir arī kopražojums ar Lietuvu. Viņš gan brauca pie mums, un darba process notika skaņu studijā šeit.
Pavisam gatavas ir divas sērijas, vēl divas ir nobeiguma stadijā, montāža sākta visām, skaņas apstrāde pabeigta četrām. Visām septiņām ir noslēgts filmēšanas process.
Kādas valstis piedalās kopprodukcijā, un kāda bija viņu interese atbalstīt šo projektu?
Esmu priecīga, ka filmu atbalstīja Lietuvas kinocentrs, šobrīd viņiem tas ir vienīgais daudzsēriju projekts. Esmu pilnīgi pārliecināta – mūsu veiksmes pamatā bija fakts, ka Lietuvas kinocentra komisijā strādā cilvēki, kuri atceras deviņdesmitos gadus, un viņiem likās, ka stāsts būs interesants. Lietuvas filmu kompānija “Inskript” ir no Viļņas, ļoti augsti vērtēti producenti, ar labiem kases rekordu rādītājiem.
Šī būs pirmā reize, kad mēs, baltieši, no sava skatpunkta stāstam, kā sabruka Padomju Savienība, kā mēs no šā sabrukuma kūlāmies laukā.
Tādi stāsti, protams, ir bijuši, bet lielākoties tie stāstīti no Krievijas pozīcijas.
Esmu priecīga un lepna, ka baltiešu projektā piedalās arī Krievijas kopproducenti un raugās uz notikušo tā, kā mēs to visu redzam. Viens no Krievijas filmu studijas “Čornobeloje kino” dibinātājiem ir Kirils Serebreņņikovs. Viņi taisa neatkarīgu kino, nestrādā roku rokā ar federālajiem kanāliem, riskēja un ienāca diezgan vēlā ražošanas periodā. Viņi tiešām riskēja, jo ierasts, ka kopproducenti parasti vēlas kādu ietekmi uz stāstu.
Pateicoties viņiem, varējām piesaistīt krievu aktierus, tas filmai ienes papildu vērtību. Pie mums nav tik liela spektra krievvalodīgo aktieru, un šo stāstu nevarējām atrisināt tikai ar Latvijas aktieriem. Ir jāuzsver, ka filmā ir deviņdesmitie gadi un toreiz telpā krievu valodas bija ļoti daudz, tāpēc arī filmā liela daļa darbības notiek krievu valodā, atbilstoši tam laikam.
Vai filmējās arī lietuviešu aktieri?
Jā, vienu no nozīmīgām lomām spēlē brīnišķīgais aktieris Valentīns Navopoļskis. Lai filma nezaudētu intrigu, vairāk stāstīt šobrīd nevaru. Lietuvā arī trīs dienas filmējām, tad piedalījās daudzi lietuviešu aktieri, visi lieliski profesionāļi.
Cik viegli producentam ir piesaistīt ārzemju sadarbības partnerus? Ko jūs apsolāt no savas puses?
Protams, visi ļoti ceram, ka filma nonāks uz ekrāniem daudzās valstīs. Ko es solu? Kā jau visi – gribu pabeigt labu kinodarbu, to sekmīgi pārdot un sadalīt brīnišķīgos ienākumus. Protams, pirms tam ir jāatgūst mūsu ieguldījumi filmā, nav jau tā, ka filmu varēja uzfilmēt ar Latvijas un Lietuvas kinocentru atbalstu.
Mūsu līdzproducenti ir arī Latvijas Televīzija un Latvijas Mobilais telefons. Tomēr – pat viss šis finansējums kopā bija par maz, jo kvalitatīvas filmas budžets sākas aiz miljona.
Šeit, Latvijā, spējām savākt ap 700 tūkstošiem, kopā esam tikuši pāri miljonam.
Pateicamies Lietuvai, krievu kolēģu ieguldījumam, protams, diezgan daudz esam ieguldījuši arī paši kā studija. Ļoti ceram, ka pēc seriāla pārdošanas izdosies šos ieguldījumus atgūt. Jāatzīst, ka šis projekts visu laiku bija ļoti saspringts, filmēt nācās teju nākamajā dienā pēc naudas piešķiršanas.
Ja vien mūsdienu Krievijā varēs pārdot…
Gan jau varēs. Krievijā ir briesmīga situācija ar federālajiem kanāliem, tos nemaz nedomāju, bet tur ir daudz pakalpojuma pieprasījuma platformu. Tajās valda riktīga brīvība, tur veido tiešām labus produktus. Politikas ietekmes tur ir maz, ja pat tā ir, tad tāpēc, ka filmu autori tā ir gribējuši, nevis tāpēc, ka tāda būtu platformu politika. Visu cieņu – tie ir labi, kvalitatīvi darbi, es pat gribētu teikt, ka tie savā atļaušanās līmenī ir pat daudz brīvāki, nekā to darām mēs.
Vai var teikt, ka “Krimināllieta iesācējam” ir par mums visiem, kas tajos laikos bija iesācēji?
Pilnīgi pareizi – iesācēji tolaik bija gan valsts, gan politiķi. Tā iesācēju lieta toreiz bija daudzos līmeņos.
Droši vien seriālu būs interesanti skatīties arī no valsts attīstības vēstures viedokļa? Bieži pieminam, ka tieši deviņdesmitajos valsti “nozaga”.
Jā, tā ir viena no sižeta līnijām – politikas savīšanās ar ne tik tīro biznesu.
Kā notika aktieru izvēle?
Pie mums spēlē ne tikai krievu, bet arī ukraiņu aktieri. Vienu no galvenajām lomām atveido ukraiņu aktieris Aleksejs Gorbunovs. Ieraugot uz ekrāna, noteikti daudziem viņš būs atpazīstams, jo filmējies vismaz 150 filmās, tai skaitā pie Ņikitas Mihalkova.
Aktieru izvēle var būt divējāda. Viens veids, ka režisors lomai izvēlas slavenu aktieri. Bet Armands Zvirbulis vienmēr cenšas atrast aktierus, kuri nenomāc pašu tēlu, kuri it kā ar to saplūst, šajā gadījumā galvenais ir tēls, nevis aktieris lomā.
Armands atrada daudzus lieliskus iesācējus, daudziem tā tiešām ir viņu pirmā loma.
Piemēram, režisors atrada Ritvaru Loginu (Jaunā Rīgas teātra jaunais aktieris. – Red.), kuram krimināllietas izmeklētājs ir pati pirmā kinoloma. Diezgan daudzi piedalās arī no jaunā Liepājas teātra kursa, viņi vienkārši ir lieliski, brīnišķīgi aktieri.
Alekseja Gorbunova deviņdesmito gadu partnere ir Madara Vilčuka – viņš Madaru ļoti augstu vērtēja, teica, ka kopā vēl gribētu filmēties. Pēc ilgāka perioda filmā piedalās arī Madara Zviedre (Saldovere). Par ārzemju aktieriem – jau diezgan agrā stadijā zinājām, ka vēlamies Valentīnu Navopoļski. Viņš ir ļoti labs aktieris, zinājām, ka būs viegli strādāt. Skatījāmies arī citus lietuviešu aktierus, bet neviens cits mūsu tēlam īsti neatbilda.
Runājot par Alekseju Gorbunovu – bijām iedomājušies, ka viņa tēls būs līdzīgs aktierim. Mums palīdzēja kovids, filmēšanas laikā Ukrainā bija aizvērti gan teātri, gan kinoteātri, nenotika koncerti… Aleksejs bija brīvs un ļoti labprāt atbrauca uz Rīgu, viņam te ļoti patika. Jau agrāk, 2004. gadā, viņš bija te filmējies “Sarkanajā kapelā”.
Un tad – ja jau mums izdevās ar Alekseju Gorbunovu, ko tur vairs? Uzaicinājām arī Andreju Iļjinu, Juriju Curilo, Gaļinu Bokaševsku. No Armēnijas atlidoja Hrants Tokhatjans, viņš spēlē ļoti interesantu lomu, proti, armēņu organizētās noziedzības galvu.
Jāatzīst gan, ka aktieru piesaistīšana bija daudz vieglāka nekā vīzu sagādāšana, tolaik vēstniecības nestrādāja, ceļošana netika atbalstīta…
Bija ļoti grūti, sarežģīti, jāsaka liels paldies Pilsonības un migrācijas dienesta darbiniekiem, konsulātiem.
Es ļoti priecājos, ka šīs institūcijas tiešām palīdzēja, bez viņu personīgas ieinteresētības nebūtu izdevies. Tā ir mazas valsts labā iespēja – tad, kad tiešām kaut ko vajag, visu ir iespējams sarunāt, pat vēstnieki piecēlās un palīdzēja!
Iespējams, ka jums palīdz, jo studija “RedDotMedia” teju specializējas sarežģītos vēstures jautājumos, esat taisījuši augstu vērtēto seriālu “Sarkanais mežs”, raidījumu “Nekā personīga”…
Domāju, ka “Nekā personīga” tiešām palīdz. Droši vien, ka mūsu iepriekšējie darbi ir garantija, ka uzņemamies atbildību par tiem, kurus uz šejieni aicinām, ka tās nav muļķības, ka cenšamies radīt kaut ko vērtīgu.
Mūsu vēsture ir būtiska, tomēr – kas jūsu studiju mudina nodarboties ar šiem vēstures izpētes jautājumiem?
Tas lielā mērā saistīts ar mūsu ikdienu, žurnālistikas darbu. Tā ir mūsu interese. Pati nevarētu teikt, ka mani interesētu tieši vēstures jautājumi, bet tas sakrīt. Mani interesē nodevības tēma, kāpēc vienādos apstākļos cilvēki rīkojas atšķirīgi, pieņem dažādus lēmumus.
Gan “Sarkanajā mežā”, gan arī “Krimināllietā iesācējam” nodevības tēma ir ļoti spēcīga. Tā būs arī mūsu nākamajā darbā – vēlamies veidot mākslas filmu par Gunāru Astru. Jau ir gatava trešā scenārija versija, esam gatavi ražošanai, ceram iegūt finansējumu. Galveno lomu tēlos operas solists Krišjānis Norvelis. Filma stāstīs par Gunāra Astras pēdējo prāvu. Man šie lielie izvēles momenti šķiet ļoti interesanti.
Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps”
* Tā notiks no 24. līdz 27. februārim; filmu izlasi varēs vērot gan tiešsaistē – portālā “www.filmas.lv”, gan klātienē – kinoteātrī “Splendid Palace”.
* Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegs kostīmu māksliniecei Ievai Kundziņai.
* Pirmizrādi piedzīvos arī divas dokumentālās filmas – Ivara Zviedra “Uz neredzīti, Brasa!”, Andreja Verhoustinska “Delle”, ārpuskonkursa pirmizrādi svinēs Mārča Lāča spēlfilma “Revolūcija”, bet animācijai veltītajā seansā pirmizrādi piedzīvos Daces Rīdūzes leļļu filma “Dusmukule”, 2021. gadā mūžībā aizgājušā režisora Nila Skapāna pēdējā filma “Diendusa” un studijā “Atom Art” veidotā Māras Liniņas īsfilmiņa “Čuči, čuči” u. c.
