“Mani iedvesmo cilvēki un sapņi!” Saruna ar rakstnieci Ilzi Aizsilu 2
Inga Kaļva-Miņina, “Kultūrzīmes” AS “Latvijas Mediji”
Rakstniece Ilze Aizsila (1982) par sirdij tuvām vietām sauc gan dzimtos Ezerniekus Krāslavas novadā, gan arī Mārupes novada Babītes pagastu, kur dzīvo šobrīd. Absolvēta Ezernieku vidusskola, Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds vadībzinātnē (programma “Tūrisma un viesnīcu vadība”) un sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē (programma “Tirgvedības izpēte”).
Strādājusi tūrisma aģentūrā un sabiedrisko attiecību aģentūrā, patlaban turpina reiz Babītes novada pašvaldībā aizsākto un ilgus gadus īstenoto darbu, esot sabiedrisko attiecību speciālistes amatā Mārupes novada pašvaldībā.
Par savu pirmo literāro publikāciju Ilze uzskata kopkrājumā “Latvijas oļi III. Veltījums Latvijai un Latvijas pilsētām, upēm un ezeriem” (izdevniecība “Ezerrozes grāmatas”, 2019) publicētos dzejoļus, kas tika nodrukāti ar pseidonīmu Luna. 2020. gadā savas dotības izkopusi Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcā pie Ronalda Brieža un Ievas Melgalves, bet 2021. gadā – biedrības “Darbnīcas” organizētajā Dramaturģijas pamatu īsajā kursā pie Laura Gundara, Rasas Bugavičutes-Pēces un Klāva Knuta Sukura.
2021. gads jaunajai autorei bija ļoti radošs, jo pie lasītājiem nonāca trīs viņas uzrakstītas grāmatas, kas bija guvušas žūrijas atzinību dažādos konkursos. Kā pirmais iznāca romāns “Dzīvot naktij” (to Ilze uzrakstīja kopā ar Indru Ēķi-Začesti), kas izdots izdevniecības “Latvijas Mediji” sērijā “Vakara romāns”.
Pateicoties toreizējās Babītes novada pašvaldības finansiālam atbalstam, tika izdota grāmata “Teiksma par Babīti” – pasaka, kurai par pamatu izmantota sena latviešu tautas teika par Babītes ezera vārda izcelsmi. Savukārt decembrī pie lasītājiem nonāca Ilzes otrais romāns “Mīlas kastings” (izdevniecības “Zvaigzne ABC” rīkotā romantisko romānu konkursa laureāts) – romantiski humoristisks darbs, kurā darbība norisinās Latgalē (Dagdā) un kurš ir veltījums autores dzimtajam Krāslavas novadam.
– Pastāsti par Literārajā akadēmijā gūto pieredzi!
I. Aizsila: – Mūsu grupa satikās tikai vienu reizi, jo, kad bija paredzēta nākamā tikšanās reize, jau bija sākusies kovidkrīze, tādēļ nodarbības notika attālināti. Tobrīd man jau bija tapuši četru romānu manuskripti – divi tagad jau ir publicēti, bet divi būtu jārediģē, ja vēlētos tos virzīt izdošanai, taču man ir tapuši jauni manuskripti, pie kuriem vēlos piestrādāt.
Literārās akadēmijas laikā tapa piektā romāna “Solis līdz altārim” manuskripts, kas ir ļoti dzīvespriecīgs darbs. Šis romāns, ko rakstīju meistardarbnīcā, tapa jau ar pilnīgi citādu izpratni un skatījumu uz to, kā vajag rakstīt romānu, kam ir jāpievērš uzmanība. Iegūtās zināšanas man ļoti palīdzēja. Tagad, lasot grāmatas, pievēršu uzmanību, kādas detaļas autors ir atklājis, vai tās nepazūd, kā tiek mainīts skatpunkts.
Esam apmēram desmit Literārās akadēmijas dalībnieki, kas uzturam kontaktu – katru mēnesi turpinām sarakstīties, iesūtām viens otram darbus, pārrunājam, kas, mūsuprāt, tajos būtu jāuzlabo. Tādā veidā mēs viens otram palīdzam rakstīt.
– Vasarā tu vēl paspēji klātienē prezentēt romānu “Dzīvot naktij” un satikties ar lasītājiem.
– Tikšanās ar lasītājiem man ir ļoti spēcinoša. Šķiet, ka tu sajūti, kam to dari. Bieži vien ir tā, ka grāmatu izlasa un noliek plauktā, bet rakstnieks jau nemaz nezina, ko lasītājs domā par viņa darbu. Tikšanās reizēs redzi, ka ir cilvēki, kuri klausās tavā stāstījumā un kurus interesē tas, ko dari, uzzini atsauksmes par grāmatu, un tas viss iedvesmo.
Ilze Aizsila 2021. gadā sevi pierādīja kā talantīgu rakstnieci, savukārt dzejas lauciņā viņa izvēlas būt atpazīstama kā Luna. “Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam ielūkoties Lunas dzejoļos.
***
Ja dzīvi varētu uzgleznot
Es pati to vēlētos darīt
Tur būtu daudz košu krāsu
Un emociju tango arī
Ja es mācētu gleznot dzīvi
Dzīves skicēm pielietu smaržas klāt
Ainas varētu atšķirt pēc ožas
Un pat naktīs tās varētu dievināt
Ja man būtu jāveido ota
Es to darinātu no vēja dejām
Tā būtu maiga kā zīdkoka zieds
Kas smaržām liktu pārtapt par sejām
Bet…
Ja jau es spēju radīt dzīvi
Tātad ota jau ir manās rokās
Un tev un citiem tās arī
Dzīves ainās kā vēlamies lokās
Ēna
Tu esi mana…
Netverami piesietā
Uzticami palaistā
Un parasti veltīgi piemirstā
Tu esi mana…
Klusumā ietērptā
Saulē zibenīgi zūdošā
Un reizē visspilgtākā
Tu esi mana…
Neapzināti radītā
Neparedzami mainīgā
Un visticamāk par mani visvairāk zinošā!
***
Kurš pareizi dzīvot māk,
Lai paceļ roku,
Nē, kreiso nav labi celt,
Labo ir cienīgāk.
Kurš pareizi uzvesties māk,
Lai tagad padomu dod.
Nē, universālie padomi nederēs,
Tos kā zemi internetrīki rok.
Kurš pareizi domāt māk,
Lai palīdz domāt man.
Nē, man vajag savā valodā!
Ak, kāpēc gribas dzīvot kaut kā citādāk.
***
Manī krājas.
Krājas tas,
Ko es nespēju paveikt
(Iedomātās aizņemtības dēļ).
Manī krājas.
Krājas tas,
Ko es nespēju pateikt
(Gļēvās pieklājības dēļ).
Manī krājas.
Krājas tas,
Ko es nespēju pabeigt
(Baiļu piedzīvot beigas dēļ…).
***
Ja varētu aprakstīt
Putnu čukstus no rītiem
Rasas dzimšanas skaņu
Briestošo pumpuru plakstos
Es tev noķertu plaukstā
Mirkli gaismas un vēja
Un tu man tos ievītu
Matu pīnīšu rakstos…
