Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš Ukrainā aktualizējis cilvēku interesi par militāro tehniku, fortifikācijas būvēm, kara stratēģiju un dažādām pretošanās iespējām.
Kopš Otrā pasaules kara beigām pagājuši jau 77 gadi, taču līdz mūsdienām vēl saglabājušies daudzi artefakti, kuri, nodrošinot tiem civilizētu pieeju un skaidrojošu vēsturisko informāciju, kļūst par interesantiem tūrisma apskates objektiem. Pērn pārrobežu projekta ietvaros klajā nākusi jauna ceļojumu karte ar 173 militārā mantojuma apskates vietām un divpadsmit šādas ievirzes maršrutiem Latvijā un Igaunijā.
Ceļotājiem tiek piedāvāti gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan objekti dabā – kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.
Katra apskates vieta saistīta ar kādu noteiktu vēstures posmu, ietverot Pirmo pasaules karu un Neatkarības karus 1914.–1920., Otro pasaules karu 1939.–1945., nacionālo partizānu kustību – mežabrāļu laiku no 1944. līdz aptuveni 1957. gadam un padomju okupāciju un neatkarības atjaunošanas laiku no 1945. līdz 1991. gadam.
Pretgaisa aizsardzības komandpunkts
Tomēr ne visas militārā mantojuma vietas ir iekļautas minētajā kartē. Dažas atrodas privātīpašumos, piemēram, bijušais Baltijas kara apgabala pretgaisa aizsardzības rezerves komandcentra bunkurs vienā no Ādažu pagasta mežiem. Ieraugot nelielo, privātmājas verandai līdzīgo ieeju bunkurā, grūti noticēt, ka šis objekts ir tik plašs – vairāk nekā simt kvadrātmetros atsevišķas vadības telpas ir savienotas ar gariem koridoriem.
Galvenajā telpā ar augstajiem griestiem neskarta palikusi pat daļa kādreizējā interjera, kaut gan pēc padomju karaspēka izvešanas no Latvijas 1994. gadā te paviesojušās nepiederošas personas. Bunkurs piemērots radošām izpausmēm, filmu uzņemšanai, un to par labu vietu dzīvošanai izvēlējušies arī sikspārņi. Pagaidām zemes īpašniece neatklāj bunkura atrašanās vietas koordinātas, taču sola tuvākajā laikā pamazām to atvērt plašākai publikai.
Padomju māksla Mežgarciemā
Padomju kartēs Mežgarciemu atrast nevar, jo tur atradās padomju militārpersonām būvēta kara pilsētiņa ar pretgaisa aizsardzības bāzi, no kuras nu palikuši pāri vien trīs mežā ieauguši kara tehnikas glabāšanai paredzētie angāri un dažas citas infrastruktūras paliekas.
Apejot apkārt noliktavu ēkām, var iespraukties šaurā koridorā, kur saglabājies karavīru noformētāju uz sienas zīmēts sveiciens četrdesmit gadu jubilejā pašiem sev – Rīgas gaisa telpas sargātājiem. Pie angāriem novietoti informācijas stendi, kuros aplūkota Carnikavas militārā vēsture no Indriķa Livonijas hronikā aprakstītās lībiešu karapulku pulcēšanās 1211. gadā līdz mūsdienām. Diemžēl jau drīz pēc uzstādīšanas daži stendi sabojāti, izsvītrojot vārdu “okupācija” un citus “nepareizus” vēsturiskos apzīmējumus.
Pie bijušās Mežgarciema kara pilsētiņas teritorijas vienuviet atvestas un uzstādītas betona plāksnes ar padomjulaiku ideoloģijai raksturīgo simboliku, patriotiskiem sociālisma tēliem un saukļiem, piemēram, “Dzīvības likums – pastāvīga kaujas gatavība” (tulk. no krievu val.).
Mangaļsalas noslēpumi
“Mangaļsala pēdējos desmit gados kļuvusi par vienu no populārākajiem pārgājienu maršrutiem, jo te atrodas dabas parks “Piejūra”. Dažādu tūrisma projektu ietvaros izveidoti divi auto stāvlaukumi un vairākas takas uz jūru, top arī audiogids,” atklāj Aktīvās atpūtas centra “Pārgājieni.lv” gids Jānis. “Lielākā šīs vietas vērtība ir te esošās dažāda vecuma militārās būves, sākot no Krievijas cara laikiem – 19. gs. otrās puses. Mangaļsalā atrodamas īsi pirms Pirmā pasaules kara celtās betona būves – krasta artilērijas baterijas, šis tas arī no neatkarīgās Latvijas, Otrā pasaules kara un padomju laikiem.”
Protams, vislabāk pa militārā mantojuma vietām Mangaļsalā doties gida pavadībā, jo tad būs vieglāk saprast, kur gājis dzelzceļš, kur atradies stacijas perons un munīcijas noliktavas, par kuru izvietojumu vien aptuveni var spriest no betona stabiem, kas kalpojuši par zibens novedējiem. Tomēr arī staigājot savā vaļā iespējams aplūkot labi saglabājušos kaponieri – Latvijas armijas krasta aizsardzības sistēmas elementu, ko 1928. gadā cēlis Latvijas armijas Sapieru pulks, un tas bijis paredzēts pretinieka apšaudīšanai ar ložmetējiem divos virzienos.
Lai nemulsina fakts, ka tas šobrīd atrodas priežu meža vidū – pirms simts gadiem meža te nav bijis. Uz pastaigu takas var uzskriet virsū zemūdens torpēdai, bet satraukumam nav pamata, jo tā ir nekaitīga un jau sākotnēji bijusi pielieta ar betonu, lai dotu kuģiem maksimāli lielu triecienu. Dodoties iekšā bijušās munīcijas noliktavas ēkā, jāuzvedas klusi un nedrīkst izmantot spēcīgus gaismekļus, lai neiztraucētu pie griestiem pieķērušos sikspārņus. Mangaļsalā dzīvo viena no lielākajām sikspārņu populācijām Latvijā.
Noderīgi: lejuplādējama karte
Militārā mantojuma karte lejuplādējama: https://militaryheritagetourism.info/lv/info/publications. Par šo vietu apmeklēšanu iepriekš noteikti jāpārliecinās. Katrai vietai kartē norādīts nosaukums, īss apraksts, adrese un tālruņa numurs. Kur tas nav norādīts, jāvadās pēc GPS koordinātām.
Ko vēl apskatīt?
Olaines vēstures un mākslas muzeja Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruts, kurā ietilpst zemnīca – uguns punkts, stilizēta dzelzsbetona vitrīna – skapis, kurā atrodas arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti un cita informācija.
Mores kauju muzeja brīvdabas ekspozīcija, kurā apskatāms arī padomju armijas tanks T-34.
Ventspils 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis. Pieejama āra skatu platforma, no kuras paveras skats uz jūru. Blakus tornim uzstādīts informatīvais stends ar QR kodu, kur mobilajā lietotnē izveidota animācija par vēstures notikumiem.
