Mandātu komisija ierosina lietu pret Riekstiņu par viņa izteikumiem, paralimpisko sportu nodalot no “parastā” 5
Šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma ierosināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret deputātu Sandi Riekstiņu (JKP) par viņa izteikumiem, paralimpisko sportu nodalot no “parastā”.
Opozicionāri Ieva Krapāne (PCL) un Māris Možvillo (PCL) vērsās komisijā ar iesniegumu par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu Riekstiņa izteikumos. Parlamentārietis 3.augustā sociālajā vietnē “Facebook” publicēja ierakstu, kurā viņš minēja, ka prēmijām “parastajiem sportistiem” jābūt augstākām nekā paralimpiešiem.
“Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem – būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas – gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk,” publiski rakstījis Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.
Ņemot vērā šajā iesniegumā minēto, Krapāne un Možvillo lūdza komisiju izvērtēt, vai Sporta apakškomisijas vadītāja rīcība atbilst Saeimas deputātu ētikas kodeksa 1., 6., 7., 8. un 16. punktam un vai ir ierosināma Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.
Možvillo uzsvēra, ka šādas publiskas diskusijas neesot pieļaujamas, īpaši, ja tas aizskar mazāk aizsargāto iedzīvotāju daļu, kas mēģina pierādīt, ka dzīvē ir lietas, ko viņi var paveikt, kas mums “parastajiem” cilvēkiem neienāk prātā. Krapāne piebilda, ka ir grūti rast skaidrojumu, kas intervijas mirklī notika ar Riekstiņu.
“Šķita, ka cilvēks ir pārteicies, bet nākamajā brīdī radio intervijā viņš to vēlreiz apliecināja,” teica deputāte, piebilstot, ka šādi izteikumi no amatpersonas puses, iespējams, kvalificējas pat kā Krimināllikuma pārkāpums par sociālā naida izraisīšanu.
Tāpat Krapāne citiem politiķiem pārmeta to, ka viņi nebija sagatavojuši šādu iesniegumu. “Saskaņas” deputāts Vitālijs Orlovs uzsvēra, ka jau iepriekš bija teicis, ka būtu gatavs rakstīt šādu iesniegumu, kad beigtos olimpiāde. Viņaprāt, būtu nepareizi iztirzāt šo jautājumu, kamēr mūsu paralimpieši cīnījās Tokijā.
Savukārt Riekstiņš savā uzrunā parlamentāriešiem taisnojās, ka intervijā viņš bija paudis savu viedokli, kā arī jautājums, kuram viņš bija sniedzis savu atbildi, uzdots caur prizmu – tas ir vai nav godīgi. Uzdotais jautājums esot bijis caur “Ministru kabineta noteikumu par sporta prēmijām prizmu”. “Man jautāja, vai ir godīgi, ka piešķir vienādas prēmijas, un es atbildēju godīgi, ka nav,” teica deputāts.
Viņš stāstīja, ka viņam pārmet naidu un nesaticību, taču viņš atzīmēja, ka Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka, ka sportistiem naudas balvas piešķir tikai par to sasniegumu, par kuru noteikts lielāks naudas balvas apmērs. Savukārt 2014.gadā šie noteikumi papildināti, nosakot, ka šis ierobežojums neattiecas uz individuālajiem sporta veidiem, ja tajos izcīnītas vairākas medaļas Olimpiskajās spēlēs.
Tas nozīmē, ka, ja sportists izcīna, piemēram, trešo un sesto vietu – viņš saņems prēmiju par katru. Savukārt, ja paralimpietis izcīnīs tādas pat vietas – viņš saņems naudas balvu tikai par vienu jeb augstāko sasniegumu.
“Par šo man pārmet diskrimināciju, kas nostiprināta 2014.gadā Ministru kabineta noteikumos, bet to neizdarīju es. Intervija bija par prēmiju sistēmu kopumā un es personīgi uzskatu, ka šī prēmiju sistēma ir jāmaina, jo katru gadu ir šie strīdi par to, ka kādam piešķirts mazāk, kādam vairāk,” pauda Riekstiņš, piebilstot, ka šo normu jāpārskata.
Riekstiņš uzskata, ka paralimpiskais sports ir “vairāk ar sociālu raksturu”. Viņaprāt, paralimpiešu misija “sportot, iet un nenokārt galvas” ir ļoti labs piemērs pārējiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat politiķis teica, ka par prēmijām viņš ir mēģinājis divus gadus runāt dažādos formātos. “Pēc šī viena, no konteksta izrautā teikuma visi ir sadzirdējuši, kaut es būtībā iztulkoju to, kas teikts Ministru kabineta noteikumos,” teica Riekstiņš.
Vienlaikus viņš atklāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uz nākamo Nacionālās Sporta padomes sēdi ir iesnieguši priekšlikumus, lai novērstu šo nevienlīdzību.
Uz Riekstiņa teikto reaģēja Krapāne, sakot, ka Riekstiņš pats savā sociālo tīklu profilā pārkopēja konkrētos vārdus no avīzes. Ja tur kaut kas būtu bijis ne tā, viņš esot varējis izlabot, uzskata parlamentāriete. “Jūs jau saknē nocirtāt, ka ir “parastie” un “neparastie” sportisti. Neviens nav izvēlējies startēt paraolimpiādē mazākas kompetences dēļ,” uzsvēra opoziconāre.
Arī Orlovs piebilda, ka Riekstiņš ieņem politisku amatu būdams IZM parlamentārais sekretārs, un viņš nevar pirms olimpiskā perioda beigām runāt par netaisnīgumu prēmijās. Viņaprāt, Riekstiņam jāsaprot, ko viņš kā parlamentārais sekretārs drīkst un nedrīkst teikt.
Riekstiņu aizstāvēja viņa partijas biedrs Normunds Žunna (JKP), sakot, ka minētie vārdi “ir izrauti no intervijas”, un tie esot ne tie veiksmīgākie. Tāpat viņš minēja, ka Riekstiņš ir publiski atvainojies cilvēkiem, kuri, iespējams, šos izteikumus pārprata, un ir panākts, ka šis jautājums neapklusīs un tiks atrisināts.
Savukārt Možvillo norādīja, ka nav ētiski attaisnoties ar Ministru kabineta noteikumiem, tāpēc lūdza komisiju lemt par lietas ierosināšanu.
Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) aicināja Riekstiņu vēlreiz atvainoties, ko viņš arī izdarīja. Deputāts teica, ka viņa mērķis nebija noniecināt vai pazemot paralimpiešus, bet tieši pretēji. Riekstiņš arī pateicās paralimpiešiem par viņu sniegumu Paralimpiskajās spēlēs, un solīja labot 2014.gadā noteikto nepilnību.
Tomēr balsojumā vienam atturoties, diviem balsojot “pret” un deviņiem “par” tika lemts ierosināt lietu pret Riekstiņu par viņa izteikumiem.
Plānots, ka lietu varētu izskatīt nākamajā komisijas sēdē pēc nedēļas.
Jau vēstīts, ka IZM parlamentārais sekretārs intervijā “Latvijas Avīzei” bija paudis viedokli, ka “parastajiem sportistiem” par panākumiem olimpiskajās spēlēs būtu jāsaņem lielākas prēmijas nekā paralimpiešiem, ņemot vērā atšķirīgo konkurenci. “Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem – būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas – gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk, ņemot vērā konkurences faktoru. Vienmēr ir tabu tēmas, par kurām nerunāt – labāk dodam un aizmirstam, citādi būs jātaisnojas. Manuprāt, abas šīs lietas nevar likt vienos svaru kausos. Diez vai tas ir godīgi pret parastiem sportistiem,” bija paudis Riekstiņš.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas paralimpiešu saime vērsās pie Saeimas Ētikas komisijā, rosinot Riekstiņa atstādināšanu no apakškomisijas vadītāja amata, tomēr šī jautājuma skatīšanu neierosināja neviens no parlamenta deputātiem, tāpēc paralimpiešu lūgumu skatīt nebija iespējams.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) savā “Facebook” kontā publicēja atvainošanos par Riekstiņa izteikumiem. Riekstiņš bija piedāvājis pamest IZM parlamentārā sekretāra amatu, bet Muižniece šo rosinājumu neesot akceptējusi, izriet no politiķa paustā.
