Maņas, mostieties! 1
Ja cietusi garšas sajūta vai oža, laupīts ne tikai to sniegts tīkams baudījums, izjūtot aromātu vai ieturot maltīti. Šo maņu traucējuma dēļ zaudējam arī aizsarginstinktu, kas rosina vairīties no netīkama smārda vai veselības un pat dzīvības apdraudējuma, ko var radīt apēstas vai ieelpotas organismam kaitīgas vielas.
Gan garšas sajūta, gan oža ir ļoti svarīga, jo brīdina, ja pārtikas produkts ir sabojājies vai kaitīgs. Ja līdz ar pirmo mutē nonākušo kumosu nepatikā jāsaviebjas, ēst neturpinām. Gadās, ka šīs maņas izglābj dzīvību. Daudzas indes maltītei piešķir aizdomīgu piegaršu, tāpat arī netīkama ēdiena smarža vai riebīgs smārds gaisā liek uzmanīties.
Abas šīs maņas ir gana cieši saistītas, jo vairāki nervi, kas gādā par aromāta uztveri, iesaistīti arī garšas sajūtas veidošanā. Tāpēc, nesamanot ēdiena smaržu, nav iespējams īsti novērtēt tā garšu. Un viens no garšas sajūtas traucējumu iemesliem ir ožas zudums.
Ar ožu uztverto aromātu, ko nodrošina smalki receptori deguna dobuma augšdaļā, līdz galvas smadzeņu garozai novada ožas nervs. Savukārt garšas kairinājums, ko sajūt īpašas kārpiņas uz mēles, sūta signālu uz galvas smadzenēs esošo garšas centru. Smadzenes izanalizē saņemto informāciju, nosakot, kas tā par smaržu vai garšu, vai tā ir tīkama un kā uz to reaģēt.
Traucējumi kādā no šīs ķēdes posmiem garšas vai ožas sajūtu iespaido negatīvi. Un – jo ātrāk tiek meklēta ārsta palīdzība, jo lielāka iespēja zaudētās maņas atgūt.
Vai tiešām tik labi nejūtu?
Ēdiena garšu uztver vairāki tūkstoši uz mēles izvietoto kārpiņu. Saldas garšas uztvērēji atrodas mēles galā (tādēļ saldējumu un citus našķus tik patīkami laizīt ar pašu galiņu), skābas un sāļas – tās malās, bet rūgtas garšas receptori novietoti pie mēles pamatnes (tāpēc greipfrūta sūrumu sajūtam tikai brīdi pēc tam, kad kumoss valstīts mutē).
Garšas sajūtas zudums ir ārkārtīgi reta parādība. To var izraisīt vienīgi pilnīgs garšas nerva pārrāvums traumas dēļ. Toties šīs maņas traucējumus gan sastop bieži.
Tos nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo var liecināt par nopietnu, progresējošu slimību. Ja traucējumi divu nedēļu laikā nezūd, noteikti jāmeklē padoms pie ģimenes ārsta.
Tomēr bieži vien problēmas mocītais pie ārsta nevēršas, jo šaubās, vai garšas sajūta tiešām ir mainījusies. Kā lai precīzi nosaka, vai kafija šodien garšo tāpat kā pirms gada? Varbūt pati kafija citāda vai pielikts vairāk cukura, nevis garšas sajūta vainīga.
Lai to pārbaudītu, iespējams veikt garšas testu. Neirologs vai otorinolaringologs izvelk četras pudelītes ar caurspīdīgu šķīdumu, no katras pēc kārtas uzpilina uz pacienta mēles un lūdz nosaukt, kura pamatgarša katras pudelītes pildījumam piemīt.
Vai garšas sajūta mainījusies, itin vienkārši var pārbaudīt arī mājas apstākļos. Vajadzīgi četri produkti: izteikti salds (cukurs), sāļš (sāls), rūgts (rutks, kafijas pupiņas) un skābs (citrons, dzērvenes). Nelielu kumosu sakošļā vai izšķīdina mutē un novērtē, vai sajūt tādu pašu garšu kā agrāk. Pēc katra produkta testēšanas mute jāizskalo ar tīru ūdeni, lai netraucētu iepriekšējā garša.
No bojātiem zobiem līdz depresijai
Garšas sajūtas traucējumus visbiežāk izraisa augšējo elpceļu slimības – saaukstēšanās, iesnas, kakla iekaisums vai gripa. Jo vīruss iekļūst arī garšas kārpiņās un apgrūtina to darbību, tāpēc ēdiens šķiet pliekans vai rūgtens. Pēc septiņām līdz desmit dienām kaite pāriet un garšas sajūta atjaunojas.
Maņas pasliktināšanās iemesls nereti ir galvas trauma – tūskas vai asinsizplūduma dēļ tiek saspiests garšas nervs. Ja tas ir bojāts, traucējumi ir ilgāki – aizrit vairāki mēneši, līdz nervs sadzīst un garšas sajūta atjaunojas.
Ēdiens šķiet pliekans vai ar nepatīkamu piegaršu, ja ir bojāti zobi vai mutes dobuma gļotādas iekaisums. Stomatīta skartās smaganas var sadziedēt, izmantojot speciālu ziedi, ko var iegādāties bez ārsta receptes. Dažādu aknu, kuņģa, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā var šķist, ka pat karamelei ir rūgta piegarša.
Garšas sajūtu ievērojami pasliktina smēķēšana. Garšas kārpiņas pastāvīgi ir piezīdušās ar nikotīnu un citām cigarešu dūmos esošām vielām – mēle ir it kā pārklāta ar plēvīti, kas traucē uztvert garšu. Atmetot kaitīgo ieradumu, organisms pamazām attīrās un atjaunojas arī spēja niansēti izšķirt garšu.
Reizēm ēdiens šķiet bezgaršīgs emocionālu problēmu dēļ. Ilgstošu traucējumu pamatā nereti ir depresija.
Iemesls var būt hormonālas pārmaiņas, piemēram, grūtniecības vai menopauzes laikā. To dēļ pēkšņi garšo tas, kas iepriekš nešķita tīkams, un otrādi.
Garšas sajūtas traucējumus var izraisīt audzējs, visbiežāk galvas smadzenēs vai rīklē. Lai gan šis nav biežākais iemesls, speciālists parasti vispirms pacientu nosūta uz magnētisko rezonansi, lai izslēgtu šādu iespēju. Spēja sajust garšu pasliktinās ķīmijas un staru terapijas laikā. Ja apstarošana nepieciešama ilgstoši, izmaiņas var būt neatgriezeniskas.
Šo maņu notrulina pārtikas produktiem pievienotie garšas pastiprinātāji. Pie tiem pierodot, no dārza nācis ābols, salīdzinot ar ābolu garšas ledeni, liekas pliekans. Lai attīstītu garšas sajūtu, iesaka lietot rūpnieciski neapstrādātus produktus, atteikties no sāls, cukura, majonēzes un kečupa.
Zudušo smaržu meklējot
Ožas nervi ir saistīti ar smadzeņu limbisko sistēmu, tātad – emocijām. Smarža rada asociācijas ar kādu cilvēku vai situāciju pat vairāk, nekā ar redzi un dzirdi uztvertais, tādēļ vienam kāda mēdz ļoti patikt, bet citam – ne. Visatšķirīgāk tiek uztverts piparmētras, vaniļas, lavandas un citrusu aromāts.
Ožas traucējumu gadījumā nav raksturīgi pēkšņi nesajust kādu noteiktu smaržu. Pavājinās visu uztvere, bet maigākās un niansētākās pazūd pirmās. Ja kāds nejūt savu sviedru vai urīna smārdu, tas nenozīmē, ka zaudējis ožu. Uz apkārt ilgstoši valdošu aromātu smalkie receptori vairs nereaģē. Toties ožamais spirts liek atjēgties pat tad, ja šī maņa pilnībā zudusi, jo tā spēcīgais aromāts iedarbojas nevis uz ožu, bet reflektori uz trīszaru nervu, aktivējot veģetatīvo nervu sistēmu. Reakcija nezūd pat tad, ja šis nervs ticis bojāts.
Lai pārbaudītu ožu, veic īpašus testus – paberzējot speciālu testeri, jānosaka vairāki aromāti un to stiprums. Kad pacients tabulā ierakstījis atbildes, ārsts ar īpašas šifra atslēgas palīdzību saskaita iegūtos punktus un gūst objektīvu atbildi par šīs maņas traucējumu pakāpi, un lemj, kādi izmeklējumi vēl jāveic, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanas veidu.
Kad deguns zaudējis modrību
No varbūtējiem ožas traucējumiem cieš vairāk cilvēku, nekā parasti domājam. Piemēram, par tiem sūdzas apkopējas, kuras strādā ar dažādiem ķīmiskiem tīrīšanas līdzekļiem, tāpat rūpnīcu un laboratoriju darbinieki, kuri ikdienā saskaras ar kodīgām, gaistošām vielām, piemēram, benzolu vai formaldehīdu, kas bojā ožas receptorus.
Katrs ir pārliecinājies, ka šī maņa pasliktinās iesnu dēļ, jo sabiezējusī deguna gļotāda nospiež ožas receptorus.
Bieži vien ožas traucējumi rodas, elpošanas atvieglošanai ilgstoši lietojot asinsvadus sašaurinošus pilienus. Elpot kļūst vieglāk, bet gļotādai pietrūkst skābekļa un barības vielu, tās audi iet bojā. To vietā veidojas saistaudi un rētaudi, kas nespēj nodrošināt nepieciešamās deguna funkcijas – saost, mitrināt degunu un sasildīt gaisu.
Dažkārt var palīdzēt ar zālēm, bet citreiz nepieciešama operācija. Mazākas cerības to atjaunot pēc galvas traumas, kad bojāts ožas nervs, bijusi ilgstoša gaistošu ķīmisku vielu ietekme vai nav ārstētas alerģiskas iesnas.
Var gadīties, ka oža nebūs ideāla pēc deguna polipu operācijas – to vājina izveidojušies rētaudi. Turklāt, tā kā polipi mēdz augt no jauna, nereti ķirurģiska palīdzība nepieciešama atkārtoti.
Deguna gļotādu ietekmē hormonu līdzsvars organismā. Tāpēc sievietēm dažādās menstruālā cikla dienās ožas sajūta mēdz diezgan izteikti mainīties – vienudien kāds aromāts patīk, taču citā – kaitina. Īpaši izteikti tas ir grūtniecības laikā.
KAS VĒL KAITĒ OŽAI * Deguna blakusdobumu iekaisums. * Polipi vai citi veidojumi deguna gļotādā. * Neiroloģiskas kaites (Alcheimera slimība, parkinsonisms).
|
