Jau svētdienā, šķirstot sociālos tīklus, pamanīju kādu video, kurā meitene ar platu smaidu sejā stāsta saviem sekotājiem, ka viņas tētim ir amputēta kāja. Godīgi sakot, samulsu un aizšķīru prom, jo apjuku no emocijām, ko ieraudzīju ekrānā. Šodien tikai piefiksēju, ka runa ir par zināmu sporta fotogrāfu. Un noskatījos video šoreiz līdz galam. Apjukums ir tik liels, ka nevaru par to neuzrakstīt.
Meitene, kas filmējusi video, ir Līva Goba, savukārt viņas tēvs, kuram nupat amputēta kāja, – Latvijas sporta fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms. Video sākumā meita priecīga iet pa ielu un komentē: “Manam tētim 3 dienas atpakaļ noņēma kāju. Tagad eju ciemos un gribu redzēt, kāda būs mana reakcija.”
Turpinājumā meita ar platu smaidu ver vaļā durvis. Redzot viņas sejas izteiksmi, pamanu dīvainu līdzību ar video, kādi nereti nonāk sociālajos tīklos, kad tiek nofilmēts, kā kāds no ģimenes locekļiem pirmo reizi ierauga jaundzimušo. Sejā neviltots prieks… Bet vai tiešām šis ir piemērots brīdis tam?
Turpinājumā sarunas saturs ir saprotams. Meita jautā tēvam, kā viņš jūtas, kāda ir sajūta, kad pēkšņi vairs nav kājas. Tētis stāsta, ka sajūtas ir dīvainas, brīžiem pat šķietot, ka neesošā kāja ieniezas. Izskan arī jautājums: “Vai tev bija žēl, ka tā notika?” Interesanti, kāda gan atbilde šeit ir iespējama?
Brīdī, kad tēvs stāsta, ka jau gadu mocījies ar neārstējamu infekciju, brīžiem bijusi sajūta, ka jāiet prom uz citu pasauli, meita joprojām māj ar galvu un smaida.
Nobeigumā gan pasmaida arī tētis, sakot, ka tagad būs ekonomiskāka dzīvošana – ar vienu kurpi, vienu zeķi. Un Līva apsveic tēti, ka viņam ir viena kāja.
Mani joprojām mulsina redzētais. Kā ir ar empātiju? Labi, es saprotu, ka tā var nepiemist visiem vienādā mērā, tomēr, esot blakus saviem tuvākajiem grūtā brīdī, tā šķiet tik ļoti pašsaprotama…
Un otrs – vai tiešām mūsdienu sociālo tīklu laikā galvenais uzdevums, drīz pēc operācijas apciemojot tuvinieku, ir to visu filmēt un ielikt publicēt, lai piesaistītu skatījumus? Jā, esmu portāla galvenā redaktore, jā, es zinu, ka ir svarīgi stāstīt dažādas ziņas pasaulei un ikdienā to daru, tomēr katram ir savas robežas. Vismaz – tām vajadzētu būt.
Vai smaids šeit iederas? Es, skatoties šo video, nesmaidīju.
@liva.goba tētis atvadījās no vienas kājas, bet jūtās atvieglots, jo pēdējā gada laikā kājai tika veiktas 5 operācijas un pēc pēdējās tā palika nekustīga, līdz ar to viņš vairāk nespēja staigāt, jo kāja traucēja! 🙏🏼 kājā bija infekcija, kuru nebija iespējams izārstēt. pēc nedēļas uzzināsim vai šī neārstējamā infekcija nav citur ķermenī- ceram, ticam, lūdzam, ka nav! 🤍 mīlu tevi, tēt! 🫶🏻