Smelt enerģiju kantrimūzikā 3
Atceros, visi bērni skrien pa kalniņiem, dauzās pa āru, bet es stundām ilgi spēlēju klavieres. Man patika spēlēt, tomēr noraudāju arī pa krokodila asarai.
Pabeidzu Liepājas mūzikas koledžas klavieru klasi. Esmu klavierskolotāja, koncertmeistare. Astoņus gadus strādāju par mūzikas pedagoģi Nīcā un Rucavā. Darbs man ļoti patika, arī bērni sauca par labāko skolotāju. Tomēr, strādājot pusotras slodzes, nevarēju uzturēt divus bērnus un samaksāt par dzīvokli. Pēc tam biju dažādos darbos – grāmatvede ostā, pārdevēja apģērbu veikalā, strādāju pat gaļas veikalā par datoroperatori, ievadīju pavadzīmes. Man patīk klabināt datortaustiņus – tas līdzinās klavieru spēlēšanai. Tomēr mans galvenais aicinājums un prieks ir dziedāšana, kantrimūzika. Kad sāku dziedāt, drīz vien tapa skaidrs, kam mans balss tembrs visvairāk piemērots. Tagad sevi varu iedomāties tikai kantrimūzikā. Neviens cits žanrs – ne džezs, ne blūzs, ne bosanova – nav tik tuvs. Kantri varu klausīties visu diennakti, neapnīk. Šī mūzika sniedz pozitīvu enerģiju.
Braukt laika vilcienā
Kādu laiku dziedāju kopā ar Emburgas zēniem, bet nesen ar grupas solistu un ģitāristu Aldi Rulli izveidojām jaunu projektu. Muzicējam duetā kopā ar pavadošo grupu. Izvēlējāmies nosaukumu Time train – laika vilciens. Kantrimūzikā ir tāds žanrs train, kustīga autobraucēju mūzika. Man treini ļoti patīk. Tā radās grupas nosaukums. Tajā iekodēta arī filozofiska doma – laiks steidzas, mēs tam līdzi.
