Mana rožu enerģija. Intervija ar kantrimūzikas dziedātāju Linitu Mediņu 3
“Katru dienu iesāku kā baltu lapu – vienalga, kas bijis līdz šim, dzīvoju ar pilnu elpu,” saka Linita Mediņa. Kantrimūzikas dziedātāja, ko labi pazīst šā mūzikas žanra cienītāji, bet citi – pēc baltās cepures. Linita ir Daniela, Dāvida un Denijas māmiņa, Ulda mīļotā sieva. Viņa dzied, kopj rozes un mācās dzīvot rāmāk.
Izstiept katru muskulīti
No rīta nekāpju no gultas, kamēr neesmu kārtīgi izstaipījusies. Uz visām pusēm, kā kaķis pēc miega. Organisms pats prasa, lai izstiepju katru kauliņu un muskuli, lai mugura ieliekas vietā.
Fiziskās aktivitātes pārsvarā notiek dārza darbos. Taču jāsāk domāt par vēl kādu vingrināšanos. Liekā svara man nav, tomēr vajag izkustēties, lai saglabātu labu veselību. Vīrs skrien, ik pa laikam nojož desmit kilometru. Redzu, cik pacilāts viņš atgriežas, kā skrējiens uzmundrina un atjauno. Uldis visu laiku aicina, lai dodos viņam līdzi, vienam esot garlaicīgi.
Skaidri zinu – pienāks diena, kad skriešu kopā ar viņu. Botas jau iegādātas…
Atrast dārzā ideju
Kopš esmu precējusies, būtisks miera avots ir mūsu māja, te ir labi mums un bērniem. Šo namiņu Jelgavas pievārtē nopirkām pirms sešiem gadiem. Tolaik pieteicās meitiņa, gribējām, lai viņai nav jāizaug starp pilsētas mūriem, lai var skriet pa lauku plikām pēdām.
Biju izprātojusi, ka es dārzā nekaplēšu, nevingrošu ar dibenu gaisā, kā citi to dara. Turklāt no šiem darbiem neko nesapratu. Bērnībā Rucavā, kur dzīvoja tētis un ome, gan bija dobes, bet mūs, mazos, nelika pie ravēšanas, laikam lutināja. Domāju, ka mums dārzā būs tikai mauriņš, izlikšu atpūtas krēslu un sēdēšu.
Tad man uzdāvāja pirmo rožu stādu. Nācās to iebakstīt zemē. Tad vēl vienu… Piepeši sapratu – man patīk! Rušināties pa zemi, čubināties ap puķēm, ieraudzīt, kā aug un zied. Tomēr nemācēju neko, pat atšķirt vasaras puķi no ziemcietes. Nemaz nezināju, ka puķes iedala šādi.
Iedomājos – cik labi būtu, ja es kā Nezinītis varētu internetā vienkopus rast informāciju par visu, kas nopērkams Latvijā, taču bija vien atsevišķu stādaudzētavu lapas…
Radās ideja par stādu meklēšanas portālu. Veidot stadisim.lv tādiem kā es – iesācējiem, stādītmīlētājiem. Sākām apzināt audzētājus. Daudzi bija gatavi pieņemt manu ideju, būt iekšā pilnīgi tukšā portālā, citi nepiekrita. Bet manī bija milzīgs spars – es taču darbojos cilvēku labā! Laikam tāpēc izdevās.
