“Manā rīcībā ir informācija, kas var nepatikt konkurentiem, ja uzbrukumi nemitēsies, es neklusēšu!” Kraps par politiskajām intrigām Jēkabpilī 10
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz 21. janvārim, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Jēkabpilī veica kriminālprocesuālas darbības, kuru laikā aizturēja arī domes priekšsēdētāju Aivaru Krapu, viņš bija populārākais starp sarakstu līderiem pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Par to liecina pēc vietējo politiķu pasūtījuma veiktā aptauja. Aiz A. Krapa kā nākamie reitinga tabulā sekoja bijušie mēri Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas un Leonīds Salcevičs, kurš vada Jēkabpils reģionālo partiju (JRP), kas ir viena no “Jaunās Vienotības” dalīborganizācijām. Taču vēlēšanās JRP startēs atsevišķi.
Negaidītie notikumi, kuru ietekmē A. Kraps vairs nepilda domes priekšsēdētāja pienākumus un ir apturējis darbību partijā “Latvijas attīstībai”, kurā iestājās tikai pirms pāris mēnešiem, atstās iespaidu uz priekšvēlēšanu situāciju, atzina vairāki “Latvijas Avīzes” aptaujātie vietējie politiķi.
Jēkabpils pilsēta jaunajā Jēkabpils novadā būs kopā ar Jēkabpils, Krustpils, Aknīstes, Salas un Viesītes novadiem, kuru pārstāvji pieļauj, ka politiskā sadrumstalotība, kāda bija pilsētā, tagad var pārņemt daudz plašāku teritoriju, kas nenāks par labu tās attīstībai, kā atzina Salas novada priekšsēdētāja Irēna Sproģe. Jaunajā domē būs 19 deputāti.
Kraps vēl nesaka “nē” politikai
No desmit politiskajiem spēkiem, kuri 2017. gadā pretendēja uz 13 mandātiem Jēkabpils domē, tajā iekļuva deviņi. Jēkabpils reģionālā partija ieguva trīs vietas, Latvijas Zaļā partija (LZP) un “Saskaņa” – pa divām katra, bet no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), Nacionālās apvienības (NA), “KPV LV”, Latgales partijas, “Gods kalpot mūsu Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) ievēlēja pa vienam deputātam.
Sadrumstalotais domes sastāvs, iespējams, ļāva pēc 20 gadiem, kuros pašvaldību vadīja L. Salcevičs, Jēkabpilī nomainīt varu. Par mēru kļuva R. Ragainis no LZP, kurā ir arī ietekmīgais uzņēmējs Aigars Nitišs. Taču 2019. gada pavasarī R. Ragaini izdevās gāzt, bet L. Salcevičs vairs nepretendēja uz mēra amatu, kurā tika ievēlēts A. Kraps (toreiz “Gods kalpot mūsu Latvijai”).
Ja pirms nedēļas A. Krapam vaicātu, vai kandidēs vēlēšanās, viņš atbildētu, ka nevēlas politikai vairs ne tuvu būt. Taču tagad vairs nav tik kategorisks. Cilvēki nākot klāt un sakot paldies par paveikto. Domubiedrus, ar kuriem kopā veidojis komandu, arī nevarot pievilt.
A. Kraps joprojām neesot sapratis, kāpēc bija aizturēts, ja uz viņam uzdotajiem jautājumiem atbildes varot atrast pašvaldības mājas lapā. Jau ziņots, ka KNAB uzsācis kriminālprocesu, kas saistīts ar Jēkabpils pašvaldības uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem.
KNAB Jēkabpilī veica vairāk nekā 20 kratīšanas, aizturot četras personas, kuru vidū bija A. Kraps, Jēkabpils domnieks Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija) un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” vadītājs Guntars Leitāns. LETA ziņo, ka N. Anuškevičs bijis kapitāldaļu īpašnieks SIA “Energoterms”, kas uzvarējis vairākos SIA “Jēkabpils pakalpojumi” iepirkumos.
Intervijā portālā “Radio 1” A. Kraps notikušo saistīja ar to, ka “kādam es šķietu pārāk spēcīgs konkurents cīņā par politisko varu, man ir nojausma, kas par to parūpējās”. Viņa rīcībā esot pietiekami informācijas, kas var nepatikt konkurentiem, un, ja uzbrukumi nemitēsies, viņš neklusēšot.
Lūgts konkretizēt, A. Kraps 1. februārī “Latvijas Avīzei” atzina: “Nedaudz emocionāli es to pateicu, tas teikums bija lieks. Nav tā, ka es sēžu uz lielas mapes, no kuras tagad sākšu informāciju mētāt pa labi un pa kreisi.” Viņš arī nedomājot, ka KNAB pildītu politisku pasūtījumu, bet pieļāva, ka kāds iestādei iedevis sagrozītu informāciju. Taču taisnības noskaidrošana var aizņemt ilgāku laiku.
Jēkabpilī jauna konkurente
A. Krapam ir noteikts aizdomās turamā statuss un liegts ieņemt mēra amatu, kā arī tikties ar vairākām personām un izbraukt no valsts. Tāpēc viņš nolēmis atkāpties no mēra amata, “jo nevēlos formāli skaitīties priekšsēdētājs, ja nevaru pildīt pienākumus”. Dome par viņa atbrīvošanu varētu lemt nākamajā sēdē februāra beigās.
No tā brīža būtu divu mēnešu laikā jāievēl jauns priekšsēdis, taču A. Kraps domā, ka vajadzētu rast risinājumu, lai tas nebūtu jādara, jo 5. jūnijā jau ir vēlēšanas. Jaunās domes uz pirmo sēdi sanāks 1. jūlijā.
Līdzās aptaujā minētajiem sarakstu līderiem ir parādījusies jauna konkurente – domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola, kurai pavērušās iespējas pirms vēlēšanām iegūt publicitāti, kamēr viņa pilda arī priekšsēža pienākumus. K. Ozola ievēlēta no Nacionālās apvienības, kurā vairs nav, bet piektdien, 29. janvārī, vēl neatklāja, no kuras partijas plāno kandidēt.
Ir informācija, ka tā būs partija “Progresīvie”. Par savu politisko izvēli viņa paziņošot nedēļas otrajā pusē. K. Ozolai bija viena no izšķirošajām balsīm A. Krapa ievēlēšanā, un, iespējams, tāpēc viņa kļuva par mēra vietnieci. K. Ozola izstājās no NA, ko toreiz saistīja ar vietējo NA biedru neapmierinātību, ka K. Ozola balsojusi kopā ar “Saskaņu”.
R. Ragainis “Latvijas Avīzei” atzina, ka A. Kraps bija spēcīgs spēlētājs. “Viņš visu publisko telpu aizpildīja ar sevi. Tas, kurš ir pie varas, nosaka toni arī medijos. Tādā ziņā šī cīņa ir nevienlīdzīga, jo mūsu kā opozīcijas domas tur neparādās,” teica R. Ragainis. Teiktais saskanēja ar vēl viena opozicionāra sacīto. “Aivars bija labu publisko tēlu izveidojis medijos.
Pārējie deputāti tajos netika aicināti izteikt viedokli,” atzina Mārtiņš Svilis no Latvijas Reģionu apvienības. R. Ragainis un M. Svilis bija arī kritiski par A. Krapa izteikumiem, ar kuriem sēta aizdomu ēna pār visiem politiskajiem konkurentiem. A. Kraps savukārt skaidroja, ka neesot gājis medijos, lai spodrinātu savu tēlu, bet gan tikai atbildējis uz iedzīvotāju jautājumiem, skaidrojot, ko pašvaldība dara.
Gaida reklāmas uz autobusiem
Jēkabpils apvienosies ar novadiem, kuru mēri ievēlēti no vēlētāju apvienībām. Tikai Krustpilī priekšsēdis ir no “Vienotības”. JRP vēl ir pārstāvēta Jēkabpils, Krustpils un Salas novadu domēs, LZP – Jēkabpils novadā, LZS – Jēkabpils un Krustpils novados, NA – Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes un Aknīstes novados. Jaunajā Jēkabpils novadā pēc reformas būs 42 913 iedzīvotāji, no kuriem nedaudz vairāk kā 23 000 tagad dzīvo pilsētā. Tas nozīmē, ka priekšrocības būs partijām, kuru sarakstos būs arī populāri cilvēki no lauku teritorijām.
Salas novada vadītāja Irēna Sproģe saņēmusi vairāku partiju piedāvājumus, bet nesteidz atsaukties, ar cerībām gaidot pirmo Satversmes tiesas spriedumu, pieļaujot, ka tajā izskanēs vērtējums par reformu kopumā. Aktīvi vēlēšanām gatavojas visas jau minētās partijas – LRP ar L. Salceviču priekšgalā, LZP saraksta galvgalī būs R. Ragainis, LRA varētu startēt M. Sviļa vadībā, kurš ir noraidījis citu partiju piedāvājumus. Latgales partijai būs jāiegulda lielāks darbs saraksta veidošanā, jo N. Anuškevics vairs nevarēs būt tā līderis. Zināms, ka ar šo partiju labas attiecības ir bijušajam Saeimas deputātam Dzintaram Zaķim. Vēlēšanām gatavojas arī Latvijas Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija, kā arī “Saskaņa”, kurai te esot stabils vēlētājs. “Latvijas attīstībai” ir zaudējusi saraksta līderi A. Krapu, kurš, iespējams, tajā būs ar pēdējo numuru, bet tā nav atteikusies no priekšvēlēšanu cīņas. Pilsētā runā, ka A. Kraps jau bija aizrunājis reklāmas vietas uz pilsētas autobusiem, tāpēc tagad ar interesi tiekot gaidīts, kas uz tiem parādīsies. Nedēļas beigās 6. februārī sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods.
