“Mana iztiesāšana vilksies pāris gadus. Un jā, tā ir paraugprāva” – Ilze Viņķele par to, kas patiesībā notiek tiesas zālē 119
Jau tika ziņots, ka bijusī veselības ministre Ilze Viņķele pagājušā gada rudenī pirmo reizi stājās tiesas priekšā, jo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā Viņķele apsūdzēta par bezdarbību, saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtīšanu.
Prokurora ieskatā, vakcinēšana bija jāsāk daudz ātrāk, bet ministres neizlēmīguma dēļ Latvijas cilvēkiem tika ierobežotas tiesības laikus sākt vakcinēties un brīvi pārvietoties. Tā vietā turpinājās izolācija. Pati Viņķele apsūdzībai pilnībā nepiekrīt.
Tagad Ilze socvietnē “Facebook” publicējusi savas sajūtas pēc kādas tiesas sēdes:
“Šodien kārtējā tiesas sēde, kurā skatīja manu lietu par it kā bezdarbību C19 vakcīnu iepirkumā.
Klausoties bijušo kolēģu liecības, vienā brīdī gribējās raudāt par notiekošā bezjēdzību. Apsūdzībai interesē tikai viens iepirkums, vispār neskatot kontekstu, un tas, kādēļ vakcīnu loģistikai nepiesaistīja armiju.
Kolēģu liecības atmiņā atsvaidzina 2020.gada notikumus, kas nu jau padzisuši. Neziņa, informācijas trūkums, krīzes centralizēta nevadīšana, kurā VM pirmo Covid gadu airēja par visiem, liecības par nenormālo pārslodzi, stresu un izdegšanu, par politiķu kaprīzēm … Bet jautājums paliek – a kāpēc nepiesaistījāt armiju…
Par to, kas ir “vakcinācijas aptvere” – a kā jūs tā izdomājāt, cik jāvakcinē?, “pūļa imunitāte”, ka vakcinējamo prioritārās grupas pēc riska (ne politiskās konjunktūras, kur daži krita gar zemi, jo vajadzēja valdību vakcinēt pirms pensionāriem) nav Viņķeles izdomājums, bet imunizācijas kā tādas koncepts. Un vēl un vēl…
Šoks un totālais apjukums pēc raganu medību 1.cēliena 2021.gada sākumā par vakcīnām ir atkāpies, politiski un citu interešu dēļ uzkultās putas noplakušas un paliek liecības no cilvēkiem, kas savu zināšanu, kompetences un godaprāta ietvaros totālā informācijas trūkuma apstākļos ik dienu, ik stundu pieņēma lēmumus, cenšoties izdarīt labāko.
Liecības tiesā arī iezīmē, cik būtiski katrs mēnesis un pat nedēļas nesa klāt jaunu inforāciju, kas īsā laikā mainīja pieņēmumus, lēmumus un rīcības.
Bet apsūdzības jautājums -a kāpēc tomēr nepiesaistījāt armiju? Un liecinieku dažādos toņos un intonācijās vaicātais pretī – jūs tiešām neko nesaprotat?
Kad prokurors vienā no manis pratināšanām izmeta frāzi – klausījos parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes un tā arī nesapratu, ko vispār VM 2020.gadā darīja.
Mana iztiesāšana vilksies pāris gadus. Un jā, tā ir paraugprāva. Un jā, es tur stāvu arī par saviem kolēģiem, par to, lai mēs varam no krīzēm mācīties, bet ar paraugprāvām neparalizējam politiskās un valsts pārvaldes spēju reaģēt un lemt citās krīzēs, kurās būs līdzīga neprognozējamība, informācijas trūkums un neskaidrība.
Tomēr paliek viens jautājums –