Varu Saeimā pārņem jaunieši, priecājas Ināra Mūrniece 2
15. februārī Latvijā atkal notiks Ēnu diena. Viena no populārākajām “ēnošanas” vietām ir Saeima. Tā durvis “ēnām” vērs jau devīto gadu pēc kārtas. Šajā laikā Saeimas deputātus un darbiniekus “ēnojuši” jau vairāk nekā 1750 skolēnu no visas Latvijas. Viena no populārākajām ēnojamām personām ir Saeimas priekšsēdātāja Ināra Mūrniece.
– Man ļoti patīk dienas, kad Saeimā “varu” pārņem jaunieši. Viena no tādām reizēm ir Ēnu diena, otra – Jauniešu saeima. Ēnu dienā var labi redzēt, cik mūsu jaunieši ir smaidīgi, enerģijas pilni, ieinteresēti un atvērti. Redzēt Saeimā tik zinātkāru publiku ir liels prieks. Ne tikai “ēnām”, arī man šī diena paiet pacilātā noskaņā. No jauniešiem smeļos pozitīvu lādiņu un dzīvesprieku. Priecē viņu interese par savu nākotni.
– Kā kopā ar “ēnām” esat iecerējusi pavadīt dienu?
– Skolēni Saeimā ierodas agri, daļa no viņiem braukuši tālu ceļu, tāpēc, kā katru gadu, arī šogad “ēnas” sagaidīšu ar kafiju, tēju un sviestmaizēm. Mēs ar “ēnām” izrunājamies, skolēni izstāsta katrs savu stāstu, uzdod man jautājumus. Viens dalās ar nopietnām pārdomām vai problēmām, ar ko saskāries savā ikdienā, cits vēlas saņemt uzmundrinājumu un iedrošinājumu studēt vienu vai otru profesiju. Svarīgākais vēstījums, ko vienmēr cenšos nodot jauniešiem ir – iegūstiet labu izglītību!
Šogad Ēnu diena – 15. februāris – būs īpaša, jo tajā atzīmēsim arī Satversmes pieņemšanas 95. gadadienu. Būs divi pasākumi – Saeimas sēžu zālē svinīgi atklāsim plāksnes, uz kurām lasāms pirmais un otrais Satversmes pants, kā arī notiks diskusija par Satversmi.
– Vai tad, ja būtu iespēja atgriezties pagātnē, jūs tāpat izvēlētos studēt LU Moderno valodu fakultātē un tulkošanu Ekonomikas un kultūras augstskolā?
– Zinu to, ka noteikti studētu. Nezinu, vai izvēlētos tieši šīs jomas. Savulaik LU sāku arī latviešu valodas un literatūras studijas, tiku līdz ceturtajam kursam. Diemžēl dzīve ievirzījās tā, ka šīs studijas nepabeidzu, lai gan atzīmes bija labas. Studijas rada iespēju ne tikai iegūt konkrētas zināšanas kādā specialitātē, bet arī attīsta cilvēku kā personību. Jāmācās galvenokārt tādēļ, lai attīstītu prasmi domāt.
– Vai agrāk varējāt iedomāties, ka pienāks brīdis, kad ieņemsiet tik augstu amatu?
– Nē, par to gan nedomāju. Ļoti augstu vērtēju iespēju pildīt šā amata pienākumus un cenšos tos darīt pēc labākās apziņas.
– Kādas rakstura īpašības, jūsuprāt, vēl ir vajadzīgas politiķim? Godīgums un…
– Vai godīgs cilvēks ar kaut ko atšķiras no godīga politiķa? Ja esi godīgs, tad esi tāds neatkarīgi no profesijas un ieņemamā amata. Tiesa, politiķim svarīga ir spēja orientēties ļoti dažādos jautājumos – tautsaimniecībā, finansēs, cilvēktiesībās, pensiju sistēmā utt. Vēl politiķim jāpiemīt spējai strādāt pēc labākās apziņas ne tikai astoņas stundas dienā, bet tik ilgi, cik nepieciešams.
– Kas jums šķiet visnepatīkamākais, pildot Saeimas priekšsēdētājas pienākumus?
– Šajā amatā nav nekā nepatīkama. Tiesa, ir darbi, kas prasa lielāku uzņēmību, atsevišķiem jautājumiem ir padziļināti jāgatavojas, bet tas pieder pie lietas. Kā politiķei man reizēm ir nepatīkami, ja cilvēki netur dotos solījumus, nolaidīgi pilda amata pienākumus vai izturas ļaunprātīgi.
– Vai jūsu politiķes karjerā ir bijis tāds brīdis, kad šķiet – viss, es aizeju?
– Katrs cilvēks sastopas ar tādu brīdi, kad šķiet – izslēdzu gaismu un aizeju. Bet jāpadomā, kas mainīsies, ja visi tā rīkosies. Šādiem mirkļiem ir jātiek pāri un jāturpina strādāt.
