Man vajag adrenalīnu! Intervija ar asinsvadu ķirurgu Vitāliju Zvirgzdiņu 3
Vitālijs Zvirgzdiņš atzīst, ka negūst lielu gandarījumu, veicot vienkāršas vēnu operācijas. Visvairāk prieka ir tad, ja izdevies palīdzēt smagam slimniekam un viņš jau nākamajā dienā smaida. Viņam, Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, un kolēģiem šopavasar Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā piešķīra balvu Gada inovācija 2013 par Baltijā pirmo cilmes šūnu transplantāciju pacientiem ar kritisku kāju išēmiju, kuriem audu apasiņošanas traucējumu dēļ draudēja kājas amputācija.
Vai jau bērnībā zinājāt, ka būsiet dakteris?
Kad beigām tuvojās mācības Murjāņu sporta internātskolā, sapratu, ka negribu strādāt par treneri vai fizkultūras skolotāju, taču labprāt nodarbotos ar sporta medicīnu. Ar tādu domu iestājos Rīgas Medicīnas institūtā un jau kopš trešā kursa aizrāvos ar ķirurģiju. Darbojos sirds un asinsvadu ķirurģijas pulciņā, ko vadīja profesors Jānis Volokolakovs. Piedalījos eksperimentālās sirds transplantācijās suņiem kopā ar profesoru Heinrihu Lāci, kurš toreiz rakstīja disertāciju, un mēs, studenti, palīdzējām viņam praktiskajā darbā. Izvēlējos specializēties asinsvadu ķirurģijā, kas šķita dramatiskāka nekā vispārējā ķirurģija. Man patīk, ka lēmumi, turklāt netradicionāli, jāpieņem ļoti ātri.
Operējot joprojām jūtat uztraukumu?
Jā, piemēram, plīsušas aortas aneirismas operācijās. Jācenšas ļoti ātri kontrolēt situāciju, lai pacients nezaudētu vēl vairāk asiņu, un pēc tam operatīvi jārisina jautājums, kā nodrošināt orgānus un ekstremitātes ar asinsriti, lai nerastos komplikācijas. Sarežģītas ir arī atkārtotās operācijas, jo izveidojušies rētaudi, kas mainījuši anatomiju.
Lielāku atbildību un koncentrēšanos prasa miega artēriju operācijas. Mūsu nodaļā ārstējas pa galvenokārt cienti pēc cerebrālā infarkta, kuriem, lai novērstu atkārtotas smadzeņu išēmijas lēkmes, profilaktiski likvidējam šīs artērijas sašaurinājumus. Svarīgi panākt, lai pēc operācijas nerastos ar to saistītas komplikācijas, it sevišķi pacientiem, kuriem līdz šim nav bijuši ar smadzeņu apasiņošanu saistīti simptomi, bet pastāv insulta risks.
Esam panākuši, ka slimniekiem ļoti reti rodas komplikācijas. Pacientiem pēc insulta saskaņā ar asinsvadu ķirurģijas vadlīnijām komplikācijas pieļaujamas sešos procentos gadījumu, taču pēc mūsu nodaļā veiktajām operācijām tās ir tikai divos procentos. Slimniekiem, kuriem nav simptomu, pēdējo trīs gadu laikā, operējot miega artēriju, sarežģījumi nav radušies vispār.
Vienmēr smagas ir operācijas, kuras veicam asinsvadu traumu gadījumā, piemēram, ja ir lūzums, durti un šauti ievainojumi, bijušas autoavārijas. Reizēm lielie asinsvadi tiek bojāti, neveiksmīgi krītot. Jo plašāks bojājums, jo sarežģītāk. Dažkārt asinsvadu var sašūt, savienojot galus, taču, ja bijis lūzums, sitiens vai cita trula trauma un bojājums ir plašs, nereti nākas ņemt pacienta vēnu no otras kājas, lai atjaunotu asinsriti cietušajā ekstremitātē. Mēdz gadīties, ka slimnieks par bijušo problēmu var aizmirst līdz pat mūža galam, taču reizēm nepieciešamas atkārtotas operācijas.
