“Man vajadzēja iekāpt mašīnā, kamēr viņa ir veikalā, aizsiet acis un gaidīt…” Mārtiņa aklais randiņš, kas paliks atmiņā uz mūžu
0
Pirms laika ziņu portālā LA.LV aizsākām randiņstāstu sēriju par Laumu, kura dalās pieredzē un iespaidos arī ar mums. Reaģējot uz viņas pēdējo stāstu, kurā viņa norādīja uz iezīmēm, kas kopīgas vīriešiem, kuri meklē vienas nakts izklaides, LA.LV uzrakstīja Mārtiņš, kurš vēlējās padalīties ar savu viedokli un visai neparastu randiņu, kura scenārija autore bijusi kāda sabiedrībā labi atpazīstama dāma un kas viņam palicis spilgtā atmiņā.
Turpinājumā dalāmies ar Mārtiņa stāstu!
Sieviete bija samērā populāra
Izlasīju Laumas stāstu par randiņu ar daudzbērnu tēvu un ieteikumu būt oriģinālākiem, ja vēlamies vienas nakts sakaru. Vēlos piebilst, ka ne visi, kas nav gatavi ilgstošām attiecībām, ir ieinteresēti pārgulēt tikai vienu reizi. Sākotnēji to paziņojot, var aizbaidīt praktiski jebkuru dāmu. Esmu realizējis vairākus scenārijus, turklāt spēle, nebijušu situāciju un sajūtu radīšana ir bijusi svarīgāka par seksu.
Ilustrācijai pievienošu kādu randiņu, kura scenārija autore ir dāma un kurš man palicis ļoti spilgtā atmiņā. Sieviete ir zināmās aprindās samērā populāra, ir rotājusi arī kāda žurnāla vāku. Stāsts ir no dzīves, un notikumi risinājās pirms dažiem gadiem, kad stāstā iesaistītajiem bija aptuveni 50 gadi.
Sastapāmies kādā iepazīšanās portālā. Foto tur nav obligāta prasība, un neviens no mums to arī nebija ievietojis. Kādu laiku sarakstījāmies e-pastā, kuru abi bijām pacentušies izveidot anonīmu. Tas turpinājās dažus mēnešus, varbūt pusgadu. Izrādījās,ka mums ir, par ko parunāt un sarakstē cilvēku var iepazīt diezgan labi, pat nezinot viņa uzvārdu un to, kā viņš izskatās.
Oficiāli atklājuši savu identitāti viens otram nebijām, bet tik ilgstošā sarakstē daudzi fakti un informācija nāk gaismā. Dāma bija izpildījusi mājasdarbu un izskaitļojusi, kas es esmu.
Viņas spēle, viņas noteikumi
Viņa piedāvāja spēli, kuras noteikumus diktēja viņa. Noteiktā laikā kāda lielveikala stāvvietā viņa atstāja neaizslēgtu savu auto un pati aizgāja iepirkties. Man vajadzēja iekāpt mašīnā, kamēr viņa ir veikalā, aizsiet acis un gaidīt. Tad ieradās viņa un veda mani uz kādu vietu, kur, pēc viņas vārdiem, es jau esot bijis. Tur varēju noņemt acu apsēju un mēģināt uzminēt, kur esmu atvests.
Izrādījās, ka savulaik, piedaloties kādās sporta sacensībās, kā dalībnieks esmu šķērsojis viņas pagalmu, jo distance vedusi cauri viņas īpašumam. Ar to mani pārbaudījumi nebeidzās. Viņai piederēja zirgu stallis, un man nācās kāpt uz zirga un apgūt jāšanu, ko nekad agrāk nebiju mēģinājis. Tikai pēc tam mēs tikām pie kopīgas pasēdēšanas pie tasītes tējas, turklāt īpašuma publiskajā daļā, ne viņas mājā.
Randiņš kafejnīcā vai pastaiga gar jūru ar tam sekojošu vai nesekojošu došanos uz viesnīcu var aizmirsties visai drīz, bet šādi pasākumi paliek atmiņā uz mūžu.
Ja arī tev, LA.LV lasītāj, ir kāds personīgs stāsts par attiecībām vai neparastiem randiņiem un ja vēlies ar to padalīties, sūti uz e-pastu [email protected] vai [email protected]! Kas zina, kur tas aizvedīs? Mīlestības ceļi taču ir neizdibināmi!
