Vai tad līdz šim bijis, ka uz papīra uzraksta, bet reāli nav? 0
Ir bijis tā, ka ne vienmēr tiek izsekots līdzi, vai valsts saņem to, ko pasūtījusi. Ja mēs runājam par kvalitātes kritērijiem dzemdību nodaļās, tad nepietiek, ka noteikumus uzraksta, tie ir reāli jāiedzīvina, lai būtu pārliecība, ka dzemdību nodaļas ir drošas gan topošajām, gan jaunajām māmiņām un viņu mazuļiem.
Ja slimnīca apgalvo, ka atbilst līmenim, kurā jābūt insulta vienībai un valsts par to maksā, tad tam jābūt ne tikai uz papīra, bet praksē. Tas nozīmē, ka neirologs neatbrauc šad un tad, bet vienmēr ir uz vietas. Ja slimnīca apgalvo, ka ir spējīga nodrošināt kvalitatīvu dzemdību pieņemšanu, tas nozīmē, ka uz vietas jābūt neonatologam. Un jābūt visu laiku, ne tikai uz papīra.
Bet kā to drošību radīt, ja dzemdību nodaļās ir katastrofāls medicīnas kadru trūkums?
Lai ir mazāk ārstu, bet viņiem jāļauj strādāt kvalitatīvā vidē, kur pacientiem patiešām var palīdzēt, neriskējot ar viņu veselību.
Reģionālās slimnīcās ir jāpanāk vienāds pakalpojumu kvalitātes līmenis, tāpēc tās patlaban tiek dēvētas par stratēģiski svarīgākajām ārstniecības iestādēm. Diemžēl starp atsevišķām reģionālajām slimnīcām šobrīd pastāv ļoti liela atšķirība gan darbu organizēšanā, gan pacientu aprūpē.
Tiesa, mūsu lasītāji sūdzas, ka dažās var dabūt blusas un utis… Taču tas process nebūs viegls, jo katra pašvaldība aizstāvēs savu ārstniecības iestādi un neļaus tai pirkstu piedurt. Vai jūs spējat iedomāties, kāda pretestības aina jums pavērsies, kad centīsieties ieviest kārtību?
Esmu tikusies ar visiem pašvaldību vadītājiem, kuru pārvaldītajās teritorijās ir reģionālās slimnīcas. Arī ar tiem vadītājiem, kuru pārraudzītajās slimnīcās ir jāveic izmaiņas. Man šķiet, ka ikviena pašvaldības vadītāja lepnums ir labi sakārtota slimnīca. Esam runājuši par svarīgākajiem procesiem, kas būtu jānodrošina, lai slimnīca labi funkcionētu. Labas lietas var izdarīt diezgan ātri, vismaz divos gados, organizējot pareizi procesus.
Reģionālās slimnīcas jums pārmet, ka Eiropas Savienības fonda finansējuma lauvas tiesa tikusi Zaļo un zemnieku savienības pārvaldīto pašvaldību ārstniecības iestādēm, ka neesat rīkojusies taisnīgi – skatījusies politiski, nevis pēc cilvēku vajadzībām. Arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, kur lielākā daļa akciju ir privātās rokās, tajā skaitā jūsu padomnieces Alīdas Vānes rokās, papildus tikuši vairāk nekā 111 tūkstoši eiro no līdzekļiem, kas paredzēti tikai valsts un pašvaldību iestādēm.
Jā, tādi pārmetumi bija, un arī par to esmu runājusi ar pašvaldību vadītājiem. Slimnīcu vajadzību liste tapa caur Lielo pilsētu asociāciju, un tajā katra slimnīca sevi bija novērtējusi. Tajā brīdī, kad viens pašvaldības vadītājs ierauga, ko uzrakstījis kaimiņu pašvaldības vadītājs, tad liekas – kur es pats biju? Slimnīcas pašas izvērtēja savas vajadzības, arī Veselības ministrija pievērsās šim jautājumam. Man nešķiet pareizi iedot naudu, ja nav zināms, kā slimnīca to apgūs. Daudzās slimnīcās ir nolietojusies aparatūra, un mēs no Veselības ministrijas puses stingri sekosim līdzi, kas tās ir par tehnoloģijām, ko slimnīcas vēlas iegādāties, kā arī tam, cik ļoti aparatūra ir nepieciešama pacientiem un vai to varēs nodrošināt ar pilnu jaudu. Mēs sekojam līdzi naudas plūsmai slimnīcās, tam, kā tiek ārstēti pacienti, kāda attieksme ir pret ārstniecību… Ir svarīgi, kā nauda tiek izlietota, bet vēl svarīgāk ir tas, cik kvalitatīva ārstniecība slimnīcā tiek nodrošināta, un tieši tam pievērsām vislielāko uzmanību.
Runājot par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, jāuzsver, ka līdzīgas šai ārstniecības iestādei ir vēl divas slimnīcas – Aizkraukles medicīnas centrs un Preiļu slimnīca, kas arī nepieder tikai pašvaldībām. Piešķirot daļu no valsts budžeta desmit miljoniem arī šīm ārstniecības iestādēm, galvenais nosacījums bija, lai slimnīca nav pilnībā privātās rokās, lai kāda tās daļa pieder arī pašvaldībai. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība atbilda šim kritērijam. Ar piešķirto naudu mēs ļoti ceram noturēt mediķus stacionāros, kur viņu alga nav konkurētspējīga.
Bet cilvēki uz to raugās savādāk – redz, iedeva to valsts naudu, lai tie privātie varētu vairāk iebāzt savā kabatā!
Bet šajos reģionos nav nevienas tikai pašvaldības ārstniecības iestādes, tur daļas ir sadalītas starp privātajiem investētājiem un vietējo varu. Nevajadzētu aizmirst, ka privātais kapitāls tiek piesaistīts ar pašvaldības lēmumu, lai palīdzētu atrisināt samilzušās problēmas un lai neciestu iedzīvotāji.
Kam pēc Straupes narkoloģiskās slimnīcas likvidācijas apsolīta 13. gadsimta Straupes pils?
Pašvaldībai. Veselības ministrija ir vienojusies ar Pārgaujas novada pašvaldību, ka ēka paliks pašvaldībai. Visticamāk, ka šīs ārstniecības iestādes profils tiks saglabāts, tikai tas tiks citādi organizēts – tā vairs nebūs valsts kapitālsabiedrība.
Jūsu priekštecis Guntis Belēvičs intervijās ir paudis sašutumu, ka esat apturējusi viņa virzīto visas valsts asinsdonoru sistēmas reformu. Kāds tam iemesls?
Reformu neesmu apturējusi. Kad reforma tika virzīta, sākās reģionālo slimnīcu iebildumi pret strukturālajām izmaiņām asinsdonoru nodaļās. Loģistika līdz galam nav izdiskutēta, tāpēc mans uzdevums ir izstrādāt skaidru un saprotamu asiņu piegādes sistēmu. Labākais risinājums vēl tiek meklēts.
Otrs jautājums bija izmaiņas darba organizācijā arī pašā Valsts asinsdonoru centrā, jo šajā iestādē bija plāns iegādāties jaunas tehnoloģijas bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma. Manā skatījumā šim mērķim bija plānots tērēt nepamatoti lielas naudas summas, tāpēc es lūdzu Valsts asinsdonoru centra vadībai veikt ekonomisko pamatojumu un aprēķinus. Par to ilgstoši diskutējām un patlaban esam nonākuši jaunā situācijā – pret Valsts asinsdonoru centra direktori Ivetu Ozoliņu ir ierosināta disciplinārlieta. Ir pieņemts lēmums par pārbaudes termiņa pagarināšanu, disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojums tiks iesniegts februāra vidū.
Publiski izskanējis, ka centra vadītājai bijusi liela vēlēšanās iegādāties dārgu aparatūru, kura, pēc viņas ieskata, iznīcinātu asinīs visus vīrusus. Taču šī informācija nav patiesa, jo ar šo iekārtu, kuru sauc par inaktivatoru, apstaro tikai vienu asiņu sastāvdaļu – trombocītus, un tā neiznīcina visus vīrusus, turklāt pavājina trombocītu funkcionalitāti un samazina trombocītu masas derīguma termiņu. Ieguvums ar šīm lielajām papildu izmaksām nav tiks liels, lai tērētu valsts budžeta naudu. Mēs nedrīkstam vienu medicīnas jomu izraut no kopējā konteksta un pacelt kosmiskā augstumā, kamēr pārējās jomas dzīvo badā. Visās jomās jāvirzās uz priekšu un jārod iespēja iegādāties labākas medicīniskās iekārtas.
Vai esat potējusies pret gripu?
Protams, novembrī. Vakcinējos nu jau otro gadu. Godīgi atzīšos, mani spert šo soli pārliecināja valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Vakcinējusies ir visa mana ģimene, un pagājušajā gadā mēs neviens neslimojām. Arī šogad mēs visi esam sapotēti, un es uzskatu, ka tā ir laba izvēle.
Kā jūs sevi uzturat formā pēc stundām ilgās sēdēšanas daudzās sanāksmēs?
Uz Ministru kabinetu eju kājām. Aiz mana kabineta atrodas neliela telpa, kur es ik pa laikam uztaisu mazu fizisko vingrinājumu pauzīti.
