“Man uz konta stāv – 402 000. Visa nauda, kas ienāk, aiziet valstij. Darbs apstājies” – uzņēmējs VID uzlikto sodu uzskata par nepamatotu 170
Konstatējot uzņēmuma pāreju, Valsts Ieņēmumu dienests no uzņēmēja Maksima Lukjaņeca nolēma piedzīt teju pusmiljonu eiro lielu nodokļu parādu. VID ieskatā kāda bankrotā nonākuša uzņēmuma saimnieciskā darbība tikusi pārcelta uz uzņēmēja firmu. Sakrīt adreses, ir vieni un tie paši darbinieki un klienti. Lukjaņecs kategoriski nepiekrīt VID pozīcijai. Viņaprāt, neesot bijusi pilnvērtīga izmeklēšana un VID nepamatoti pieprasa atmaksāt nodokļu parādu, šonedēļ vēsta TV24 raidījums “STOPkadri”.
UZŅĒMĒJS MAKSIMS LUKJAŅECS: “Ja VID atnāktu uz pārbaudi, neviena pārbaude nav bijusi. Mēs prasījāmies pie viņiem uz satikšanos, braukt uz VID, viņi visi atteicās satikties. Tikai caur EDS un viss.”
“Man uz konta stāv – 402 tūkstoši. Visa nauda kas ienāk, aiziet valstij. Darbs ir apstājies, tagad es cilvēkiem algas nemaksāju, nodokļus es tagad nomaksāt nevarēšu, viss kas ienāk kontā, viss aiziet tur.”
Lai noskaidrotu, cik bieži, konstatējot uzņēmuma pāreju, tiek piedzīti nodokļu parādi no uzņēmumiem, pēc kādiem kritērijiem nosaka uzņēmuma pāreju, un kādi trūkumi pastāv esošajā kārtībā, TV24 uzrunāja Valsts ieņēmuma dienestu, kā arī uzklausīja ekspertu viedokli.
Uzņēmumu pārejas jēdzienu lieto gadījumos, kad, saskaroties ar nodokļu samaksas problēmām, daļa uzņēmēju kā risinājumu saskata jaunas sabiedrības dibināšanu vai jaunas sabiedrības iegādi, savas saimnieciskās darbības pārcelšanu uz jauno sabiedrību. Par uzņēmuma pāreju var liecināt darbinieku pāriešana, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana, saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese, saistību pret banku pārņemšana, atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie ieguvēja. VID uzsver, ka izvērtēšanas procesā tiek uzdoti arī jautājumi gan vienam, gan otram uzņēmumam. Ja rodas šaubas, tad tiek prasīti paskaidrojumi un aplūkoti uzņēmumi klātienē.
VID NODOKĻU NOMAKSAS VEICINĀŠANAS PĀRVALDES DIREKTORE SANTA GARANČA: “Pirmā lieta, ko mēs skatāmies. Ja mēs runājam par nodokļu parādniekiem, tad jau ilgstoši tā lielākā problēma, kādēļ tam mēs nepiedzenam parādu no tā sākotnējā parādnieka ir tas, ka to aktīvu jau nav. Uzņēmums darbojas uz aizņemtiem aktīviem, iznomātiem aktīviem, lielāko uzņēmuma vērtību bieži vien sastāda tiešām tā naudas plūsma. Darījumu, līgumu pakete – kurš no manis pērk, cik un ko pērk, darbinieki, kas ir tajā visā iesaistīti, brends utt.”
Trūkumus šajā procesā saskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, norādot, ka interpretācijas lauks ir bezgalīgs un uzņēmumu pāreju var konstatēt arī pēc apšaubāmām situācijām. Turklāt, uzņēmējiem nepieciešamas plašākas tiesības aizstāvībai.
LTRK POLITIKAS DAĻAS DIREKTORS JĀNIS LIELPĒTERIS: “Faktiski tas, kas šajā situācijā ir pati būtiskākā problēma šāda lēmuma pārsūdzēšanai no VID puses, tiek piemērots vienkāršotais sūdzības process, nevis parastais administratīvais tiesvedības process, kas tad dod iespēju abām pusēm izlīmeņoti un vienlīdzīgi aizstāvēt savas tiesības. Sanāk faktiski tā, ka komersantam šo te VID lēmumu ir dotas iespējas pārsūdzēt tikai 7 dienas un, protams, ka tas rada faktiskas problēmas uzņēmuma pusē pierādīt to savu taisnību, ja skatāmies uz to situāciju pavisam vienkārši.”
VID TV24 gan norādīja, ka sūdzību iesniegšanas termiņš kopš šī gada vasaras vidus ir pagarināts. Lēmumu tagad iespējams pārsūdzēt 30 dienu laikā. LTRK ir diskutējusi un turpina uzturēt dialogu ar valdību par nepieciešamajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām, lai ietvertu konkrētākas uzņēmumu pārejas pazīmes. Taču attieksme vai problēmas izpratne neesot tāda, kas liecinātu, ka politikas veidotāji apzinās šīs problēmsituācijas riskus. Kopš 2020. gada VID ir izvērtējis vairāk nekā 2 ar pus tūkstošus nodokļu parādnieku, un no tiem ir pieņemti 310 lēmumi par neapmaksātu nodokļu parādu piedziņu no uzņēmumiem, kuros konstatēta uzņēmuma pāreja. Summa, no kuras uzņēmumi vēlējās izvairīties, valstij nemaksājot nodokļus, kopumā veidojusi aptuveni 50 miljonus eiro.
