Man spēku dod mana zeme, Latvija – Dainim Dukuram 60 7
Man spēku dod mana zeme, Latvija un cilvēki, ar ko esmu kopā – tā teic Dainis Dukurs, krietns latvietis, izcilo skeletonistu Martina un Tomasa tēvs un treneris. Šodien viņam aprit 60.
Mierīgs prāts
“Traks cipars, briesmīgs,” saņemot apsveikumus, nosaka Dainis. Pats gan nejūtot gadus, gluži otrādi – mērķi un idejas ir daudz, jāatrod vien laiks, lai visu realizētu. “Darbs, darbs, darbs,” viņš atzīst, bet tā nav žēlošanās vai nogurums, tas ir piepildījums. Svinību nebūšot, jo šonedēļ Siguldā notiks pasaules junioru čempionāts skeletonā – Dukuram kā trases direktoram jāatbild gan par organizatorisko pusi, gan kā trenerim jāstrādā ar sportistiem. Paralēli jāpabeidz taisīt Martinam skeletons, lai nākamnedēļ to varētu notestēt Pasaules kausa posmā Īglsā, Austrijā.
“Galvenais mērķis ir gatavošanās nākamā gada olimpiskajām spēlēm. Ir ne tikai dēli, bet arī Lelde (Priedulēna) un varbūt vēl kāds no junioriem pievienosies lielajai komandai. Strādājam, lai Korejā startētu pienācīgi,” nosaka Dainis. Martinam ir divi olimpiskie sudrabi, bet Tomasam – divas ceturtās vietas, tāpēc Phjončhanā gribas spert soli uz priekšu.
Dukuru lielais izrāviens aizsākās 2009. gadā. “Tobrīd pasaules čempionātā Leikplesidā bija lielas pārdomas – vai nu beidzam to stāstu vai darām par visiem 100 procentiem profesionāli. Izrādījās, ka pieņēmām pareizo lēmumu, daudzas lietas sakārtojās tā, ka varējām strādāt citā līmenī. Par paveikto ir gandarījums, nav kauns par iztērēto laiku un līdzekļiem.” Skaitīts, cik naudas ieguldīts, īsti neesot, bet – summas lielas. Jau sākot ar Daiņa personisko investīciju, proti, pārdoto zemi un jaunbūvi Siguldā pirms gadsimtu mijas – lai puikas varētu braukt ar skeletonu. “Ir mierīgs prāts, ka nav tērēts pa tukšo, bet esam arī devuši atpakaļ.”
Dainis jau ilgus gadus ir Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors – 30 gadus vecā bāze šobrīd ir viena no labākajām Eiropā, taču darbi nebeidzas ne brīdi: “Gribētu uzbūvēt junioru starta vietu pie devītās, desmitās virāžas. Pašlaik notiek projektēšana. Uzstādīt modernu videonovērošanas sistēmu, kas braucienus ieraksta labā kvalitātē, kravas lifts jāsaved kārtībā.”
Fantastiska zeme
Aizvadītajā rudenī Dukuru ģimene paziņoja, ka boikotēs pasaules čempionātu Sočos, protestējot pret Krievijas sistemātiskajiem un valsts organizētajiem dopinga pārkāpumiem. Tas aizsāka vilni arī starptautiskajā sabiedrībā un sacensības tika pārceltas uz Kēnigszē trasi Vācijā.
Dainis Dukurs vienmēr iestājies par taisnību un nav brīnums, ka izaudzinājis divus brašus dēlus: “Mani audzināja tā nopietni, pirmkārt, lai būtu kārtīgs cilvēks, darītu līdz galam, godprātīgi. Varbūt tas ir gēnos ielikts un tāpat centos audzināt dēlus. Bet, kad uzsākām skeletonu, par medaļām nedomāju, bija svarīgi, lai būtu izglītība, lai ir kārtīgi vīri un lietas dara pareizi, kvalitatīvi.” Abām atvasēm ir stabilas ģimenes un Dainim četri mazbērni – Tomasam divi dēli, Martinam divas meitas. Viņu audzināšanā vairāk palīdzot sieva Marina, bet Dainis 14 gadus veco Darelu ik pa laikam aizved uz hokeja treniņiem Rīgā.
Kad vaicāju, kur Dainis rod spēku un enerģiju, viņš pārliecinoši saka: “Savā zemē, Latvijā, Siguldā, Turaidā, kur dzīvoju. Mums ir fantastiska zeme un, ja to patiesi mīl, tad var smelties spēku. Arī cilvēkos, ar ko paveicos būt kopā un strādāt. Vide uzlādē un dod enerģiju.”
Vislabāk viņš jūtoties brīžos, kad pastaigājas ar suni, bet otra vieta ir darbnīca, kur top pasaules labākie skeletoni: “Visvairāk man patīk tur atrasties sestdienā un svētdienā, kad telefons mazāk zvana un traucē. Tad ieeju sevī, rodas vislabākās idejas un viskvalitatīvāk varu paveikt darbu. To es izbaudu.”
