Šķita, ka nebūs grūtību. Atsaka Latvijas pilsonību Brazīlijas futbola funkcionāram 8
Kad Beļģijas futbola komanda sīvā cīņā no Pasaules kausa izcīņas bija izslēgusi Brazīlijas futbolistus un viņi bija spiesti doties mājup, Rīgā divas dienas paviesojās Brazīlijas Futbola konfederācijas (CBF) ģenerālsekretārs Valters Feldmans.
Latvijas pasi – amata dēļ
Viņa vizītes mērķis gan nebija tikties ar Latvijas futbolistiem, bet kaut nedaudz iepazīties ar Rīgu, no kurienes 1926. gadā uz Brazīliju emigrēja viņa māte, vecvecāki, kā arī mātesmāsa. Latvija Feldmana kungu vēl jo vairāk interesē arī tādēļ, ka viņš kopā ar abiem brālēniem vēlas iegūt Latvijas pilsonību, taču no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes visi saņēmuši atteikumu, par ko ģenerālsekretārs esot nepatīkami pārsteigts.
“Mani vecvecāki pirmskara laikā bija sabiedrībā pazīstami cilvēki, jo vectēvs bija rabīns Līvānos. Gan mana māte, gan viņas vecāki un māsa bija Latvijas pilsoņi, un man šķita, ka nebūs nekādu grūtību gan man, gan abiem brālēniem kļūt par Latvijas pilsoņiem. Nepieciešamos dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Rīgā nosūtījām pirms vairākiem gadiem, taču saņēmām atteikumu, jo anketā, kas bija jāaizpilda, norādījām, ka esam ebreji, nevis latvieši. Taču mans brālēns, kurš uzņēmās šo jautājumu risināt, nav nolaidis rokas un mēģinās vēlreiz,” pastāstīja Feldmans un uz jautājumu, kāpēc viņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, atbildēja, ka, pildot ģenerālsekretāra amatu, kurš viņam uzticēts jau trešo gadu, nereti jāapmeklē Eiropas Savienības valstis un Latvijas pilsoņa pase atvieglotu ceļošanu.
Viņš pastāstīja, ka mātei bijuši tikai divi, bet viņas māsai četri gadi, kad viņas kopā ar savu ģimenei ieradušās Sanpaulu. Feldmana tēvs, pirms atbraucis uz Brazīliju, dzīvojis Polijā. Sākoties Otrajam pasaules karam, PSRS okupēja poļu Volīnijas daļu, tagad tā ir Ukrainas teritorija, un Feldmanam vairs nav nekādas saiknes ar Poliju, kas viņam varētu pavērt vārtus uz Eiropas Savienību.
Ģenerālsekretārs ilgus gadus ir darbojies politikā – gan Brazīlijas lielākās pilsētas Sanpaulu pašvaldībā, gan arī Brazīlijas parlamentā, kur 12 gadus bijis priekšsēdētājs. Viņš sacīja, ka pēc profesijas esot iekšķīgo slimību ārsts un uzrakstījis grāmatu par imunoloģiju.
“Brazīlijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un zinu, ka nav nekādu problēmu saņemt pilsonību tajā valstī, kur cilvēks dzimis vai no kurienes iebraukuši viņa vistuvākie radinieki. Šie cilvēki man stāstījuši, ka Portugālē, Itālijā, Francijā un Vācijā pilsonības iegūšanas process ritējis bez sarežģījumiem. Es saprotu, ka manam tēvam, kurš jau miris, nebūtu iespējams saņemt Polijas pilsonību, bet es nesaprotu problēmu Latvijā,” sacīja Feldmans.
Personas, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, vēršas pie Latvijas Goda konsules Sanpaulu štatā Dainas Gūtmanis, lai saņemtu visu nepieciešamo informāciju, kādi dokumenti ir jānosūta Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Pēkšņi uzplaukusī mīlestība pret Latviju
D. Gūtmanis: “Ne jau tikai Feldmana kungs vien, bet arī citi cilvēki Brazīlijā, kuri nekad nav piedalījušies latviešu sabiedrībā, ir atklājuši, ka viņi var kļūt par dubultpilsoņiem, saņemot Latvijas pilsonību, jo kāds tuvinieks kādreiz bijis pilsonis. Bet viņiem jau neko vairāk nevajag kā vien Latvijas pasi ceļošanai bez vīzas pa Eiropas valstīm. Un tad pēkšņi uzplaukst liela mīlestība pret Latviju.
Bet, ja cilvēkam atsaka pilsonību, un es esmu lasījusi šos atteikumus, kas saņemti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, tad gan tiem vajadzētu būt uzrakstītiem dokumentu iesniedzējam saprotamā latviešu valodā. Bet atsūtītajās vēstulēs parasti ir norādīts, ka, ņemot vērā tāda un tāda likuma tādu vai citādu pantu vai panta apakšpunktus un tā tālāk, par kuriem cilvēkam nav ne vismazākā priekšstata, pilsonība ir atteikta, un cilvēks nesaprot, kāds ir šī atteikuma iemesls.
Atceros kādu gadījumu, kad pie manis bija ieradusies kundze, kura dzīvo Riodežaneiro, bet visi viņas radi, kas dzīvojuši Latvijā, ir vācieši un visi dokumenti, kurus viņa uzrādīja, bija vācu valodā. Kad tika analizēta no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemtā atbilde, tad konstatējām, ka šai sievietei ilgstoši nav bijis nekāda sakara ar Latviju. Un uz šī pamata viņai atteica pilsonību. Viņa kļuva sarūgtināta, jo neieguva pasi, lai varētu brīvi braukt uz Eiropu.
Tās personas, kuras ir saglabājušas saites ar Latviju, bez problēmām saņēmušas Latvijas pilsoņa pasi. Bet Feldmanu ģimene, ne bērni, ne vecāki, nekad nav izrādījuši vēlēšanos pabūt kopā ar latviskas izcelsmes cilvēkiem, piedaloties dažādos sarīkojumos. Šāda vēlme nav bijusi arī pieminētajai kundzei no Riodežaneiro.”
Ja parādīs īpašus nopelnus
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva paskaidroja, ja persona vēlas reģistrēties kā Latvijas pilsonis saskaņā ar Pilsonības likuma 8.1 pantu kā Latvijas trimdinieku pēcnācējs, ir jākonstatē visi tajā ietvertie nosacījumi. Personas priekštecim vispirms ir jābūt nevis vienkārši kaut kādā periodā Latvijas pilsonim, bet Latvijas pilsonim 1940. gada 17. jūnijā. Turklāt, kā noteikts Pilsonības likumā, bija jāpamet Latvija likumā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam. Ja persona pametusi Latviju 1926. gadā, tad tas neatbilst likuma nosacījumam un līdz ar to arī pēcnācējiem nav tiesību uz pilsonību.
Latvijā ir iespējams kļūt par pilsoni ar Saeimas lēmumu par īpašiem nopelniem valsts labā. Piemēram, gada sākumā par Latvijas pilsoni kļuva Ukrainā dzimušais modernās pieccīņas sportists Oleksandrs Pinčuks, kurš turpina sporta gaitas Latvijā un mācās arī latviešu valodu un kura mērķis ir iekļūt Latvijas olimpiskās izlases sastāvā, lai pārstāvētu valsti olimpiskajās spēlēs. Ja Feldmana kungam būs kādi īpaši nopelni mūsu valsts labā, arī viņam nebūs liegta šī iespēja.
