“Man šķiet ļoti nepieņemami, ka mums skatās acīs un saka nepatiesību.” Dienas intervija ar Raivi Dzintaru 71
Valdību veidojošās koalīcijas nākotne, jaunais koalīcijas modeļa variants vai varianti un, iespējams, arī jauns premjers – kā vērtēt esošo situāciju? Pārspīlēta retorika, neskaidra koķetēšana vai stingrs pārliecības plāns, ka kaut kas ir jāmaina? Par šiem jautājumiem plašāka saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar 14. Saeimas frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētāju Raivi Dzintaru.
Velta Puriņa: Kuluāru sarunās un sabiedrībā ir skaidrs, ka Valsts prezidenta vēlēšanas ir radījušas haosu.
Raivis Dzintars: Man jau šķiet, ka lielākajai daļai politikas vērotāju ir skaidras pat mazlietiņ ciešākas kopsakarības starp prezidenta vēlēšanām un situāciju valdībā. Proti, cena par “Zaļo un Zemnieku savienības” un “Progresīvo” balsīm bija šo organizāciju iespēja nonākt koalīcijā. Un tagad no “Vienotības” puses ir mēģinājums šīs saistības pildīt. To var dažādi vērtēt.
Es esmu ieinteresētā persona, esmu daļa no šī procesa, līdz ar to es nevaru būt objektīvs.
Tā kā man ir savs vērtējums, kas ir ne visai pozītīvs. Kādam varbūt šķiet, ka tas ir politiskais tirgus un tā tas var būt. Bet tas, kas man šķiet ļoti nepieņemami – mums skatās acīs un saka nepatiesību. Jo tas ir acīmredzami, kas ir noticis. Kariņa kunga un “Vienotības” publiskie mēģinājumi attaisnot, kāpēc šīs opozīcijas partijas tiek pa katru cenu vilktas valdībā, izklausās ļoti neveikli un cilvēki to jūt.
Tajā pašā laikā tiek runāts, ka valdība un koalīcija ir stabila, bet paplašināšanās ir ļoti nepieciešama. Vai šis ir vienīgais variants, kas tiek piedāvāts, un citādāk vairs nevar? Vai tomēr tiek runāts par esošās koalīcijas saglabāšanu un jaunu uzstādījumu izvirzīšanu?
Tās vienošanās ietvaros, kas ir starp “Vienotību”, “Zaļo un Zemnieku savienību” un “Progresīvajiem”, nebija uzstādījums, ka no koalīcijas būtu jāizmet “Nacionālā Apvienība” vai “Apvienotais saraksts”. Tāds uzstādījums nav.
Bet, piemēram, “Progresīvo” nostādnes vienmēr ir bijušas par multikulturālu Latviju, bet “Nacionālā Apvienība” iestājas par latvisku Latviju.
Ja mēs esam gribējuši mazāku imigrāciju, tad viņi ir balsojuši, lai imigrācija būtu vairāk. Respektīvi, tās vērtības ir tik atšķirīgas, ka pašlaik mums pašiem palīdzēt viņiem nokļūt valdībā būtu netaisnīga attieksme pret saviem vēlētājiem. Tāpēc mēs nevaram tikai skatīties, vai mēs tur paliksim pie galda. Tā nav augstākā vērtība. Augstākā vērtība ir iestāties par tādu koalīcijas modeli, kurš vērtībās būtu visatbilstošākais tam, ko no mums sagaida mūsu vēlētāji.
Vienojoties un parakstot koalīcijas līgumu, Jums šīs vērtības sakrita un bija vienotas?
Protams, ka tās nav ideāli vienotas. Kaut vai par imigrācijas un darbaspēka jautājumiem. Pretrunas ir arī šīs koalīcijas ietvaros, bet starp šīm trim partijām pretrunas ir salīdzinoši mazākas. Tā ir tuvākā iespējamā kombinācija šīs Saeimas sasaukuma laikā. Un tagad tas, ko tagad visiem ar pārliecību acīs skatoties mēģina iegalvot “Vienotība”, ka, paņemot vēl kādu klāt koalīcijā, kas ir ar atšķirīgākiem uzskatiem, tad būs lielāka dinamika un lēmumus pieņemt būs vieglāk. Piekrītisiet, tas izklausās visnotaļ absurdi.
Vai ir jau bijušas aplinkus norādes vai mājieni, ja “Nacionālā Apvienība” vai “Apvienotais saraksts” nepiekritīs koalīcijas paplašināšanai, tad koalīcijā vairs nebūsiet vajadzīgi?
Protams! No vienas puses ir mājieni un norādes, ka paliksim opozīcijā un dažādi cita veida draudi.
No otras puses ir vilināšana ar amatiem, bet tas vairāk ir tādā individuālā līmenī. Šobrīd šim jaunajam blokam, kas ir izveidojies – “Jaunā Vienotība”, ZZS un “Progresīvie” – kopā ir 52 balsis un viņi jūtas nekomfortabli, jo tā nav stabila koalīcija.
Sevišķi tomēr ar iekšējām pretrunām tādai koalīcijai strādāt būtu grūti. “Nacionālās Apvienības” un “Apvienotā saraksta” principiālā nostāja “Vienotībai” šobrīd neder un viņi par katru cenu mēģinās motivēti individuāli, teiksim kā ir, nodevēju, kas izstājas no frakcijas, lai pieslietos šai jaunajai koalīcijai. Mēs tomēr ļoti ticam, ka godaprāts un komandas gars uzvarēs un abas frakcijas noturēsies pie saviem principiem.
Vai šāda situācija bija prognozējama?
No pašiem pirmsākumiem “Nacionālā Apvienība” ir runājusi arī publiskajā telpā par to, ka nespēja vienoties par vienu prezidentu var radīt problēmas koalīcijā, un tā tas arī ir noticis. Teiksim kā ir, arī mums ir dažādi informācijas avoti dažādās politiskajās organizācijās un mēs jau savlaicīgi redzējām, kas tiek gatavots.
Mani kolēģi partijas valdē, frakcijā var apliecināt, ka šos scenārijus mēs jau savlaicīgi bijām pārrunājuši. Protams, līdz pēdējam brīdim nevarējām būt droši, ka tas 100% izpildīsies, bet mēs redzējām, kas notiek.
Tauta jau prezidenta vēlēšanās runāja dažādi. Daži teica: “Redzēs, kā tad būs, vai izgaismosies kāda pateicība par balsīm…”
Tā pateicība izgaismojās pat ātrāk nekā es biju gaidījis. Pāris stundas iepriekš “Vienotības” vadošie politiķi žurnālistiem stāstīja, ka runāšanas par ZZS iesaistīšanu valdībā ir spekulācijas un nekas tāds nenotiks. Un atceramies, ka pavisam nesen tika sazīmētas dzelžainas sarkanās līnijas, jo tur ir sankcionētais Lembergs un tas ir pretēji valsts drošības interesēm. Es tikai citēju “Vienotību”.
Šķiet, ka kādu stundu pēc prezidenta vēlēšanām bija Kariņa paziņojums par koalīcijas paplašināšanu.
Tā kā pat pārsteidzoši ātri mēs redzējām, kāda tā vienošanās patiesībā ir.
Kariņa teiciens par reformām, ka viss bremzējas un varbūt arī jāpārskata uzdevumi, kas katram koalīcijas sadarbības partnerim ir atvēlēti, lai raitāk attīstītos valsts – tas esot tas galvenais. Bet vai tiešām tas ir tas galvenais?
Reformas var būt dažādas, ne visas reformas pēc definīcijas ir labas. Svarīga ir valsts izaugsme un par to vislielākā atbildība ir jāuzņemas tieši Kariņa kungam un “Vienotībai”, jo tā vara “Vienotības” rokās ir tik liela, kāda tā ļoti sen nav bijusi. Iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā bija piecas koalīcijas partijas un tad “Vienotības” politiķi attaisnojās, ka ir problēmas ar valsts izaugsmi, tāpēc ka ir pārāk daudz koalīcijas partneru, pārāk daudz savstarpējo kašķu.
Šoreiz šajā Saeimas sasaukumā koalīcijas partiju ir mazāk un tās ir lielākas. Un tagad atkal no “Vienotības” puses ir taisnošanās, ka kaut kas neiet uz priekšu, tāpēc ka ir pārāk maz koalīcijas partneru. Tad man rodas jautājums – varbūt nevis partneros ir vaina, bet arī pašā “Vienotībā”, pašā Kariņa kungā, viņa spējā kā līderim nonākt pie rezultāta? Piemēram, šā gada budžeta kontekstā. Bieži tiek runāts par ekonomikas transformāciju, ko arī “Vienotība” piemin. “Nacionālā Apvienība” burtiski cīnījās ar Finanšu ministriju par papildus līdzekļiem investīciju programmās, lai tajos uzņēmumos, kas ir ar eksprotspēju, ar augstu pievienoto vērtību, varētu investēt un dot viņiem iespējas aizņemties.
Tas bija tas, par ko mēs cīnījāmies, un tieši “Vienotība” un Finanšu ministrija bija tā, kas šīs iespējas nogrieza.
Un tagad vainot koalīcijas partnerus par to, ka nav pietiekama attīstība… Man jau šķiet, ka sabiedrība to visu redz un saprot. Gan īstajā laikā to novērtēs.
Ja ir uzstādījums – valsts labā – kura dēļ varbūt jāpārlec pāri kaut kādām domstarpībām, varbūt kaut kādai minimālai vērtību maiņai ir jānotiek. Vai arī tad “Nacionālā Apvienība” nemainītu skatu pret ZZS un “Progresīvajiem”?
Politika ir kompromisu māksla – lai ilgtermiņā sasniegtu kaut ko lielāku, visu laiku no kaut kādām mazākām lietām ir jāatsakās. Bieži vien partijai sanāk palikt ēnā, kamēr citi piesavinās publiskos labumus, un mēs ar to rēķināmies. Tajā pašā laikā pamatvērtības ir tas, kāpēc mēs vispār esam politikā, ja tas pazūd, tad es nezinu, tad politika ir kaut kāds sports, kaut kāda personisko ambīciju apmierināšana vai mantkārīgs pasākums.
Mēs politikā esam vērtību dēļ un pateikt: “Palieciet tās vērtības nost!”, un ielaist bez vajadzības partiju, kuras sabiedrotie Eiropā ir “Zaļā partija”, kas tur bija kopā ar Ždanoku un kuras pozīcijas valodas un imigrācijas jautājumos ir šausmīgā virzienā. Es saprastu, ja nebūtu iespējas izveidot citu koalīcijas modeli, bet ja ir iespējams izveidot vērtību ziņā līdzīgāku partiju modeli, tad mums jādara viss no mums atkarīgais, lai tā tas arī būtu.
Visu sarunu ar Raivi Dzintaru skaties video!
