“Man sētā nogāzās dižozols… Kam tas ozols pieder?” Iedzīvotājs neizpratnē, ko drīkst iesākt ar dižkoku 36
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs vaicāja, kā viņam rīkoties gadījumā, kad viņa īpašumā nogāzies dižkoks. “Man nogāzās dižozols manā sētā… Tad futbolēja no pagasta uz to Rīgu, kam tas ozols pieder? Viņi saka, ka man! Vienreiz viņi saka, ka tam trīs gadi jāstāv, bet pēc tam viņi saka, ka varu trīs metrus nozāģēt. Galu galā – kas man ir jāizdara?” savu neizpratni pauda skatītājs, uzdodot jautājumu raidījumā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uz šo skatītāja jautājumu uzdeva vēl precizējošu jautājumu, vai šis dižozols ir nokritis mājas pagalmā, mežā vai lauksaimniecības zemē? “Tas ir nogāzies blakus sētai,” skaidroja skatītājs.
Strode turpināja komentēt, sakot: “Attiecībā uz dižkokiem, ja tie ir kļuvuši bīstami un nav iespējas novērst bīstamību, vai ir kādi īpaši sociāli vai ekonomiski apstākļi, tad mēs varam izsniegt atļauju dižkoka nociršanai. Tad ir jāvēršas DAP. Un ja ir nolūzis dižkoks un traucē, kā es saprotu, šajā gadījumā veikt saimniecisko darbību – apsaimniekot pagalmu, ēkas vai kā citādāk, tad vēršoties pie mums var saņemt atļauju tā dižkoka pārvietošanai, sazāģēšanai, aizvešanai vai kā savādāk. Katru gadījumu izvērtē individuāli.”
DAP eksperte ieteica skatītājam rakstīt iesniegumu. “Īpašnieks tam kokam ir tas, uz kura zemes tas dižkoks aug. Protams, ir tādas situācijas, kad koks ir uzaudzis uz robežas un ir starp diviem īpašniekiem, tad tur droši vien var strīdēties, kura pagalmā iekrita, bet šajā gadījumā zemes īpašnieks ir tas, kurš vēršas ar iesniegumu un mēs izvērtējam,” skaidroja Strode TV24 raidījumā “Uz līnijas”.
Kā liecina informācija DAP interneta mājaslapā, tad dižkoki ir viena no neatņemamām Latvijas dabas vērtībām, šie senatnes liecinieki kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan arī ir saistīti ar vēstures notikumiem, kā rezultātā daži no tiem ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība.
Dižkokiem ir kultūrvēstures, izglītojoša un zinātniska funkcija un tiem liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu u.c. organismu grupām. Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem – apkārtmēru vai augstumu.
Līdz 2024. gada 1. janvārim ir reģistrēts 14710 dižkoki.
Pie dižkokiem to atpazīstamībai Dabas aizsardzības pārvalde izvieto informatīvo zīmi “Ozollapa”, taču arī, ja šī zīme nav pievienota, koks ir uzskatāms par aizsargājamu, ja sasniedzis noteiktu apkārtmēru vai augstumu. Dižkokam ir aizsargājama koka statuss neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav uzstādīta plāksnīte ar ozollapas attēlu. Ja īpašumā ir reģistrēts dižkoks, ir vairāki būtiski apsvērumi, kas jāņem vērā. Par to plašāk variet lasīt ŠEIT.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
