NETAUPĪT LABOS VĀRDUS 0
Nesen pie gājēju pārejas kādai sievietei ievēroju ļoti skaistus zābakus, ko arī viņai pateicu. Dāma apmulsa, bet pēc tam kļuva priecīga. Mēs visai reti sakām ko labu. Daudz biežāk var dzirdēt – vai, cik es slikti izskatos, kā man neiet…
Mēs vieglāk dzīvotu, ja būtu vienkāršāki saskarsmē. Cilvēki baidās. Arī pati neesmu nekāda drosminiece. Manuprāt, tieši bailīguma dēļ aktiera profesija atnāca pie manis. Sākumā vispār nesapratu, ko šis arods nozīmē. Nezināju, ka tik ļoti skar arī iekšējo būtību. Taču atbildes meklēju joprojām – kas ir aktiermāksla. Precīzākais formulējums, ko esmu lasījusi: tēlošana ir aktīva meditācija, kuras pamatā ir personiskā pieredze, to teicis amerikāņu kinoaktieris Vilems Defo.
Ar ļoti tuvu kolēģi, Valmieras teātra aktrisi Inesi Pudžu mēdzam ironizēt – tā gribētos startēt no veselīgas iekšējās platformas… Ja nopietnāk – man svarīgi labi justies un paveikt maksimāli iespējamo tajā vietā, kur patlaban atrodos. Arī spēlējot seriālā UgunsGrēks. Sākumā bija bail, ka seriāls nebūs visai laba pieredze. Taču šāda filmēšanās mobilizē – jāizdara viss uzreiz, uz sitienu. Nevar tā – ak, vēl meklēšu pieeju, mēģināšu saprast…
