Foto – LETA
Atrast savu klosteri 0
Reizēm vajag paiet nost no ikdienas. Apdomāties, kā dzīvot tālāk. Laiks, ko pavadi ārpus, sakārto. Pagājušajā gadā desmit dienas dzīvoju klosterī Lietuvā. Bija askētiska dzīve. Nedrīkstēja sarunāties. Mises notika lietuviešu un franču valodā. Neko nesapratu, bet bija labi. Vienreiz diennaktī iedeva ēdienu, tas pašai bija jāsadala ēdienreizēs. Tādēļ, atbraucot mājās, bija tik viegli saprast, ko pa īstam gribu apēst un kas nepavisam nav vajadzīgs. Galva iztīrījās, viss kļuva skaidrāks.
[popular_posts title=”yes”]
Pagājušovasar notika Dzelzavas brauciens, arī to dēvēju par savu klosteri. Ar kolēģiem no Dirty Deal Teatro veicām eksperimentu. It kā centāmies izdzīvot pasaulē, ko piemeklējusi finanšu apokalipse. Izslēdzām telefonus, likām malā datorus, iztikām bez elektrības. Lai iegūtu pārtiku, izmantojām tikai mākslu, likām lietā savu profesiju. Es runāju dzeju, monologus no izrādēm. Bija gan jāpārkāpj sev pāri, lai pieklauvētu un teiktu – mainu mākslu pret ēdienu. Lauku ļaudis bija ļoti dāsni! Sapratu, ka viņi ir izsalkuši pēc dvēseles barības.
Reklāma
Reklāma
