Pieņemt VISU JAUNO 0
Man patīk mainība. Visu laiku jauni notikumi, projekti, pasākumi, informācija. Tas liek būt arī iekšēji aktīvai. Iespējams, mani tik bieži aicina dažādos projektos, jo zina, ka neesmu piesaistīta nevienam teātrim, nekur neesmu štatā. Izaicinājumi mani ceļ spārnos.
Kad Dirty Deal Teatro režisors Georgijs Surkovs piedāvāja spēlēt izrādē Marina Cvetajeva, samulsu, jo jārunā krieviski. Šo valodu sen gribēju iemācīties labāk. Un te nu ir iespēja!
Teātrī daudz ko iemācījos – slidot, jo to vajadzēja prast Nacionālā teātra izrādē Sudraba slidas, staigāt uz garajām kājām Regnāra Vaivara režisētajā Stokholmas sindromā, kāpēc gan lai neapgūtu krievu valodu?! Prieks, ka tā atnāca pie manis tieši šādā veidā – caur lielisko dzejnieci Cvetajevu.
Tas ir emocionāli spilgts stāsts par Cvetajevas attiecībām ar Soņečku, Sofiju Holideju, viņu mīlestību, kas nebija fiziskā izpratnē. Tēloju Soņečku, jauniņu aktrisi. Kamēr apguvu sa- režģīto tekstu, negāja viegli. Ja dzīvē nācās runāt krieviski, nevilšus izteicos tik dzejiskā valodā, ka sarunas biedri pleta lielas acis. Zinātāji gan smējās – skaidrs, no kurienes šī daiļrunība.
