“Man nekad nepadodas izaudzēt spinātus…” Noderīgi knifi, kā tikt pie lielām un sulīgām lapām 0
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Man nekad nepadodas izaudzēt spinātus. Nesaprotu, kā citi tiek pie lielajām un sulīgajām lapām. Kādas šķirnes labāk izvēlēties? Jautā Ruta Cēsīs.
Spināti (Spinacia oleracea) ir viens no agrākajiem lapu dārzeņiem, kas labi aug tikai īsas dienas apstākļos. Visvērtīgākās ir jaunās mazās, nenobriedušās auga lapiņas. Tās ir bagātas ar C vitamīnu, beta karotīnu, kalciju, fosforu, magniju un dzelzi, kas ir to vērtīgākā minerālviela. Spinātus var ēst gan ceptus, gan vārītus, tie labi garšo arī svaigi.
Augsnes prasības
Spinātus audzē auglīgās, smilšainās vai mālainās viegli skābās līdz viegli sārmainās augsnēs (pH 6,5–7,5). Vislabāk, ja augsne ir irdena un vienmērīgi mitra, jo spināti necieš sausumu. Augi slikti reaģē uz svaigu kaļķošanu un viegli uzkrāj nitrātus, tāpēc nedrīkst tos pārmēslot ar slāpekļa mēslojumu. Ja augsne ir auglīga un bagātināta ar kompostu, papildmēslojums nav vajadzīgs.
Sēšana
Šie dārzeņi ir viegli audzējami, aukstumizturīgi – var pārziemot pat zem sniega, tāpēc iespējams tos sēt arī rudenī. Ziemas aukstumu vislabāk pārdzīvo, ja tiem jau izveidojušās dažas lapas. Tomēr mūsu nepastāvīgajās ziemās, ja ilgstoši pieturas kailsals, spināti var aiziet bojā, tāpēc drošāk sēt agri pavasarī siltumnīcā vai uz lauka ar 2–3 nedēļu intervālu. Var sēt arī rudens pusē, tā iegūstot vairākas ražas sezonā.
Sēklas sēj 2 cm dziļi, 20–30 cm attālās rindās atkarībā no šķirnes. Spēj sadīgt jau 3–4 oC temperatūrā, bet nelabvēlīgos apstākļos saglabājas augsnē ilgstoši un nesapūst, jo tām ir biezi sēklapavalki.
Pēc sadīgšanas retina, atstājot 5–8 cm starp augiem. Sabiezinātos stādījumos augi var ciest no neīstās miltrasas.
Nepatīk siltums
Sēklas parasti sadīgst 1–2 nedēļās. Dīgsti pacieš temperatūras pazemināšanos pat līdz –6 oC, bet augšanai vēlama 15–18 oC temperatūra. Augstākā temperatūrā veidojas sīkas nekvalitatīvas lapas, parādās ziedi, un lapas zaudē savu vērtību.
Ražas vākšana
Spinātu rozetes ārējās lapiņas vai veselas rozetes var vākt jau 25–45 dienas pēc sadīgšanas. Tas jādara laikus pirms auga izziedēšanas, citādi lapas kļūst rūgtas un nav uzturā izmantojamas. No 1 m2 var savākt 1,5–2 kg lapu. Lapas ātri novīst, tāpēc spinātus vajadzētu novākt tikai īsi pirms sagatavošanas. Svaigi novāktos spinātus, ietītus mitrā drānā, ledusskapī var uzglabāt divas trīs dienas.
Šķirnes izvēle
Dažādu šķirņu spinātu lapas atšķiras pēc izmēra, krāsas, kāta garuma un mīkstuma, piemēram, šķirnei ‘Red Tabby F1’ lapiņas ir dekoratīvas – tumši zaļas ar sārtu kātiņu un dzīslām. Šķirnes izvēle galvenokārt atkarīga no vēlamā sēšanas laika.
Strauji augoši augi ar ovāli apaļām, biezām, tumši zaļām, stāvām lapām, kas atvieglo ražas novākšanu, ir šķirnei ‘Apollo F1’. Augi neizzied un ir izturīgi pret temperatūras svārstībām un miltrasu. Pret izziedēšanu izturīgas arī šķirnes ‘Boa F1’ un ‘Orbita F1’.
Jau senāk zināma un populāra ir šķirne ‘Matador F1’, ko iesaka audzēt trijos sējas termiņos, sējot aprīlī, augusta vidū un rudenī – līdz oktobra vidum – agrai pavasara ražai.
Vairāku šķirņu sēklas, piemēram, ‘Puma F1’, ‘Viking’, ‘Viroflay’ un ‘Lavewa’, var iegādāties jau iestrādātas sēklu lentēs, tāpēc nav nepieciešama retināšana.
Pieredze
Piemājas saimniecības Bērzāji īpašniece Ilze Jansone no Dobeles novada Penkules pagasta spinātus šajā neparasti siltajā ziemā siltumnīcā iesējusi jau februāra sākumā. “Nopietnāk spinātus esmu sākusi audzēt nesen un vienmēr izmantoju tikai profesionālās sēklas, jo tad ir garantija, ka tās labi sadīgs un dos teicamu ražu. Sēju irdenā, ar kompostu ielabotā augsnē. Pēc sējas dobes pārklāju ar agrotīklu. Spināti ir aukstumizturīgi, un, ja arī uznāks sals, tas augiem nekaitēs,” uzskata Ilze.
Ģimenes bioloģiskās saimniecības Absolūts ēd saimniece Ilze Lipska no Krimuldas novada spinātus siltumnīcā parasti sēj februāra beigās, martā, bet rudens ražai septembrī. Novembrī novāc pēdējās lapiņas, bet rozetes centru atstāj – salaista un vēlāk apsedz ar agrotīklu. Siltākās ziemās, arī šogad, spināti turpina augt, un jau februārī var novākt jaunās lapiņas.
“Audzējot spinātus, jāatceras trīs galvenās auga prasības: pieejamas barības vielas, pietiekama augšanas vieta un vēss mikroklimats.
Ja kaut kas no minētā netiks nodrošināts, augi ātri izziedēs un nebūs izmantojami uzturā. Spinātus var audzēt arī no dēstiem, bet tad tie laikus jāizstāda. Audzējot uz lauka, jārēķinās, ka augi var ciest stiprākā lietū un krusā,” norāda audzētāja.
Der zināt!
Spināti lieliski piemēroti kā priekšaugs vai starpkultūra, piemēram, gurķiem, tomātiem, zirņiem, pupām.
Saulainās dienās spinātus ieteicams novākt pēcpusdienā vai vakarā, jo saules gaismā nitrāti noārdās. Noēnotās vietās audzētos spinātos nitrāti uzkrāsies vairāk.
