“Man nebija ne jausmas, vai to vispār var uzadīt” – rokdarbniece Ilze radījusi īstus šedevrus, kas tiks izmantoti cilvēku izglītošanā 21
Kamēr citi domā, kā pareizi rokās noturēt adāmadatas, citi ar tām rada brīnišķīgus darbus. Daudzu sociālo tīklu lietotāju uzmanības centrā nonākusi ļoti prasmīga rokdarbniece Ilze Haka, kuras profesija ir adīšana, pati savām rokām no dzijas darinājusi pārtikas produktu paraugus, kas tiks izmantoti mācību nolūkos. Lielākais izaicinājums bijis paraugus padarīt interaktīvus – ar noņemamiem lakstiem u.tml.
Viņa “Facebook” ierakstā norāda: “Kad pavasarī saņēmu piedāvājumu no SIA ZAAO Dabas un tehnoloģiju parka URDA par paraugu adīšanu, lai mācītu šķirot BIO atkritumus, man nebija ne jausmas, vai to vispār var uzadīt. Bet man patīk izaicinājumi, tāpēc ķēros klāt. Kā man sanāca, spriediet paši. Ceru, ka mani adījumi daudziem bērniem palīdzēs apgūt, kā šķirot atkritumus.”
LA.LV sazinājās ar SIA “ZAAO” Dabas un tehnoloģiju parku “URDA”. SIA “ZAAO” Vides izglītības nodaļas vadītāja Ieva Freimane-Mihailova pastāstīja, ka šie paraugi šobrīd izstrādāti biedrības “Daibes ilgtspējas centrs” projekta “Viss svarīgi!” ietvaros, taču vēlāk tos izmantos Dabas un tehnoloģiju parks “URDA” dažādu vecuma posmu mērķgrupām – sākot no pirmsskolas vecuma bērniem līdz pat pieaugušajiem. Viņi dodas izbraucienos gan uz daudzdzīvokļu mājām, gan mācību iestādēm un stāsta, kā pareizi šķirot BIO atkritumus.
Ieva uzsver, ka mūdienās jautājums par BIO atkritumu šķirošanu ir kļuvis aktuāls, tāpēc ir svarīgi ir saprast, ka, piemēram, BIO atkritumu konteinterā atkritumus nevar mest ar visu iepakojumu. Viņa atbildēja arī uz “Facebook” ieraksta komentētāju sašutumu un neizpratni par to, kāpēc tiek mācīts mest ārā ēdienu. Esot svarīgi saprast, ka ne vienmēr visi visu apēd – produkti sabojājas, kafejnīcās pusi porcijas neapēd, tāpēc nav tā, ka viņi māca mest ārā ēdienu, bet palīdz pareizi atbrīvoties no tā, kas parasti nonāk sadzīves atkritumu konteineros.
Sazinājāmies arī ar izcilo darbu autori Ilzi Haku, kura uz jautājumu, cik ilgu laiku aizņem šādu šedevru izstrāde, atbild, norādot, ka vislielāko laiku aizņem izdomāt, kā adīt. “Pati adīšana parasti ir ātra (cik nu ātrs var būt roku darbs) – vidēji dažas stundas katram,” stāsta Ilze. Adīšana esot viņas profesija, viņa beigusi Smiltenes tehnikuma Mājturības nodaļu un daudzas idejas saviem darbiem meklē interneta dzīlēs. Tā kā viņa brīvi pārvaldu angļu un holandiešu valodu, tā neesot problēma. Tomēr viņa atklāj, ka adītiem dārzeņiem, augļiem, sēnēm, ēdieniem arī citviet pasaulē ir diezgan maz aprakstu, tāpēc lielākā daļa adījumu esot pašas izdomāti un radīti.
“Augļi un dārzeņi man šoreiz vairs nebija no jauna jādomā, jo mana adīto augļu, dārzeņu un sēņu izstāde ceļo pa Latvijas bibliotēkām jau kādus trīs gadus. Lielākais izaicinājums šoreiz bija tos radīt interaktīvus, ar noņemaiem lakstiem, nolobāmas olas,” sarunas beigās piebilst Ilze.
Tikmēr sociālajos tīklos cilvēki nebeidz dalīties ar sajūsmu par redzēto. Daži norāda, ka tas ir kaut kas vārdos neaprakstāms, bet citi apbrīno viņas pacietību un izdomu. Vēl daži uzsver, ka šāds talants ne visiem ir dots, bet citi atklāj, ka šie paraugi tik ļoti līdzinās reāliem ēdieniem, ka pat gribētos pagaršot katru no tiem.
