– Simtgades plānā bija rakstīts: “2018. gadā minimālā alga sasniegs 450 eiro, bet vidējā alga pārsniegs 1000 eiro mēnesī.” Neizskatās, ka šim mērķim jūs tuvotos. 14
– Esam panākuši, ka minimālā alga tiek palielināta par desmit eiro, tas nu būs 380 eiro. “Vienotība” piedāvāja palielināt par 37 eiro, tas neizdevās. Darbs koalīcijā liek sabalansēt prioritātes. “Vienotībai” tās bija trīs – vairāk naudas izglītībai, vairāk naudas drošībai un minimālās algas paaugstināšana. Pārsteidzoši, ka partneri bija drīzāk gatavi atbalstīt pirmās divas.
– Jūs gan to minimālo algu karogu esat pacēluši, bet vai apzināties reālo situāciju? Nupat par to partijas vadību kritizēja “Vienotības” biedrs no Latgales Juris Vidiņš – mazi uzņēmumi, kā viņa vadītā slimnīca, to nepavilkšot. Viņš nevarot atļauties palielināt gultas cenu. Arī citi uzņēmēji droši vien teiks, ka nevar pacelt cenas precēm un pakalpojumiem, jo tad zaudēs klientus.
– Es nepiekrītu – te ir runa par cilvēku dzīves līmeni. Alga nosaka arī to, kāda būs cilvēka pensija. Nevar pieļaut, ka cilvēki dzīvo absolūtā nabadzībā – tas nav veids, kā uzturēt konkurētspēju.
– Varbūt vispirms jāsper kāds solis uzņēmēju atbalstam un tad jāprasa, lai viņi palielina algas?
– Minimālās algas paaugstināšana uzņēmēju vidū nekad nebūs populāra. Ne tikai Latvijā, arī citās valstīs. Vācijā par to bija liela diskusija, tāpat runāja, taču lēmums galu galā tika pieņemts. Mēs varbūt negaidījām, ka šajā jautājumā būs tik liels atsitiens no koalīcijas partneriem un Finanšu ministrijas, taču diskusijas turpināsim.
– Tomēr ar Jura Vidiņa izteikumiem bijāt neapmierināts?
– Es domāju, tam ir pievērsts pārāk daudz uzmanības. Nekorekti bija, ka “NRA” intervijā Vidiņš bija pieteikts kā “Vienotības” Rēzeknes nodaļas vadītājs. Domāju, ka tas bija Jura pienākums vērsties avīzē un izlabot šo kļūdu. Ja kritizē citus, tad jābūt ļoti augstai atbildības latiņai arī pret sevi. Partija cenšas atkopties, un, manuprāt, nav pareizi, ka viens biedrs presē apsaukā savus kolēģus par “pelēcībām”. Neviens jau nav sagrābis varu, tas bija kongresa lēmums. Es netaisos no tā taisīt skandālu, tikai lūdzu ētikas komisiju izvērtēt, vai tas atbilst mūsu pieņemtajām ārējās komunikācijas vadlīnijām.
– Visi citi “Vienotības” biedru savstarpējie konflikti šobrīd ir atrisināti?
– Es domāju, ka iekšējā tolerance partijā ir uzlabojusies.
– Jau pieminētais minimālo algu jautājums ir viens no tiem, kur jūs “saķērāties” ar ZZS. Tomēr var pamanīt, ka tāda sīka grūstīšanās ir plašā frontē – VID vadītāja izvēle, VID reformas un citas domstarpības. Vai tas ir apzināti vai tikai sagadīšanās?
– Sagadīšanās. Mēs cienām savus koalīcijas partnerus, taču ir robežas. Izvirzītās VID ģenerāldirektores Ingas Koļegovas gadījumā šīs robežas tika pārkāptas. Finanšu ministrei ir tiesības izvirzīt kandidātu, taču tālāk ir kritēriji, pēc kuriem kandidāti tiek vērtēti, un Koļegovas kundzei bija pārāk daudz neskaidrību ar ienākumu deklarāciju. Par to pat šodien vēl nav sniegtas skaidras atbildes. ZZS no tā uzreiz taisīja politisku lietu, bet emocijas tur bija nevietā.
– Jūs presē jau sauc par “iekšējo opozīciju”…
– Tāda mērķa “Vienotībai” nav un nebūs. Mēs vēlētos, lai valdība nostrādā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet ne jau par katru cenu. Mums ir tiesības uz savu pozīciju. Taču es gribu uzteikt Ministru prezidentu Māri Kučinski par to, ka viņš cenšas meklēt konstruktīvus risinājumus.
– Vai nākamais jautājums, kur gaidāmas domstarpības, nebūs KNAB vadība? Kā noprotams, “Vienotība” jau diezgan skaidri pateikusi – Steļčenoku nē.
– Jā, nebija plānots steigties ar savu pozīciju, pirms konkursa komisija ir atlasījusi labākos kandidātus, bet, tā kā viens kolēģis pasteidzās izteikt savu personīgo viedokli, mums vajadzēja reaģēt. Par Streļčenoku galvenā iebilde ir tas, ka viņa darbības laikā iestādes prestižs ir samazinājies, jo administratīvie konflikti pārāk izgāja uz āru. Tāpat daudz resursu ir izniekoti sīkumos kā, piemēram, bēdīgi slavenajā lietā par sodu Lielvārdes kultūras nama vadītājai. Treškārt – KNAB stratēģija, manuprāt, nav pareiza. Tagad ir daudz aicinājumu ziņot KNAB par dažādiem pārkāpumiem. Tas nav gudri, jo tā var atklāt atsevišķus gadījumus, iztērējot lielus resursus, jo nākas pārbaudīt dažādus ziņojumus un ne visi apstiprināsies. Būtiskāk būtu novērst korupciju sistēmā, izpētot cēloņus un sakarības. Es vēlētos, lai nākamais KNAB vadītājs strādātu stratēģiski. Mani aizvainoja tas, ka pēc izteiktās kritikas KNAB uzreiz pārmeta, ka es graujot iestādes prestižu. Bet es vienkārši izsaku secinājumus pēc tās informācijas, kas pieejama publiski.
– Vai ir pareizi tas, ka parlaments neveic savu “auditu” par to, kā veicies korupcijas apkarošanā? Saeimā ir divas komisijas, kas saistītas ar šo jomu. Abas vada “Vienotības” biedri. Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs, šķiet, ir pilnībā apmierināts ar esošo situāciju un bieži uzstājas kā Streļčenoka “advokāts”, savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis atteicās nākt uz interviju un izteikt vērtējumu, jo komisija viņam to esot aizliegusi. Vai tas nav dīvaini?
– Loskutovs pauž savu personisko viedokli. “Vienotības” valde un frakcija ir paudusi skaidru viedokli – mēs neatbalstīsim Streļčenoka kandidatūru. Atbildīgo Saeimas komisiju pienākums noteikti ir vērtēt situāciju ar korupcijas novēršanu, un ir grūti saprast, ja tas netiek darīts.
