Nepieciešams atbalsts! 0
Kolēģu solidaritāte bieži ir vienīgais glābšanas riņķis. “Skolotāju istaba ir sava veida grēksūdzes vieta,” saka biologs Oļegs Arutjunovs (skolotāja stāžs 21 gads). “Mēs šeit ierodamies, lai atvilktu elpu, izrunātos, dalītos priekā. Te saproti, ka neesi vienīgais, kam ir problēma, ka tās lielā mērā izraisa pati izglītības sistēma… Tas ir neliels mierinājums.”
Skolotājam ir nepieciešams tādu cilvēku atbalsts, ar kuriem var analizēt savu pieredzi un savas bažas. Bet ne visi ir gatavi komunicēt atklāti. Sūdzēties par bērniem vai nesakārtoto dzīvi ir viena lieta, bet pavisam cita – atzīt, ka jums ir nepieciešams atbalsts. Īpaši noslēgti ir jaunie skolotāji, kā apliecina Tatjana Belova. “Es otro gadu mācu bioloģiju, un jau otro gadu man bieži gribas raudāt, man ir bail. Bet es neizrādu savas emocijas, jo tās ir profesionālas nekompetences pazīme.” Skolotāji tiek pastāvīgi uzraudzīti un reti atbalstīti: daudzos kolektīvos valda sāncensība, nevis sadarbība.
Valstij vajadzētu atrast veidus, kā atbalstīt skolotājus. “Skolā obligāti jāstrādā psihologam,” saka Svetlana Krivcova. “Pēc statusa viņam jāatbilst direktora vietniekam personāla jautājumos. Tad viņš var, strādājot ar skolotājiem, efektīvāk veicināt psiholoģisko labklājību, iesaistot dažādu specializāciju psihologus.”
