“Man jāatzīst, ka es kļūdījos! Krievija spēj mūs apmānīt…” Graube savulaik bija skeptisks par obligāto dienestu, bet tagad atzīst kļūdu 203
“Vērtējot drošības situāciju ap mums tobrīd un kāda ir tagad, jāatzīst, ka tādu ļaunumu, tādu agresiju īstermiņā no Krievijas puses, raugoties pirms pieciem, sešiem gadiem izdarītā secinājumā, acīmredzot, es nesaskatīju,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube, atbildot uz jautājumu, kāpēc pirms dažiem gadiem pats Graube bijis “tik skeptiks par obligāto dienestu” Latvijā?
“Man jāatzīst, ka es kļūdījos! Bet kļūdījās miljoni, ja ne vairāk…Un Krievija spēj mūs apmānīt. Līdz ar to tad tai aizsardzības struktūrai, kā mēs redzējām valsts drošību, aizsardzību tajā laikā, valsts obligātais dienests varbūt nebija nepieciešams. Šobrīd situācija ir pilnīgi cita,” tā savu nostāju par valsts obligāto dienstu pirms gadiem pieciem, sešiem un tagad, kad Krievija iebruka Ukrainā, pamatoja bijušais NBS komandieris Graube.
Turklāt, pēc Graubes domām, ir vēl kāds ļoti svarīgs aspekts, ka tajā laikā pat pieņemot likumu par valsts obligāto dienestu, tam “nenāktu līdzi tādi resursi”, lai tas būtu tiešām kvalitātīvs, kā tas ir šobrīd.
“Tā situācija – materiālā, finansiālā, ekonomiskā situācija, un atbalsts aizsardzībai ir savādāka. Un ir vēl viens svarīgs moments, ka šis obligātais valsts aizsardzības dienesta plāns nav tikai militārais iesaukums. Tur Latvijas pilsonim ir iespēja brīvprātīgi izvēlēties iet Zemessardzē piecus gadus, vai paralēli studijām apgūt rezerves virsnieka [amatu], un pats svarīgākais, kas, manuprāt, vēl nav iesākts īsti realizēt, ir šis te saucamais alternatīvais dienests, kur ir paredzēts šos cilvēkus iesaistīt dažādās atbalsta funkcijās vai civilajā aizsardzībā. Tur vēl tiek vairāki elementi izstrādāti, lai atbalstītu bruņotos spēku struktūras vai nepieciešamības, bet es uzskatu, ka rezultāts būs patiesi tikai tad sasniegts, kad mēs šo valsts drošību sapratīsim kā vienu veselumu,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda Graube, skaidrojot, kāpēc pirms dažiem gadiem viņš bija skeptisks par valsts obligātā dienesta nepieciešamību Latvijā.
Ne tikai NBS, bet arī Latvijas Valsts Robežsardze, mūsu robeža un veselības sistēma, pašvaldības un daudzi citi komponenti ir tie, kas kopumā tad rada valsts drošību, – ir tas viens veselums, piebilda bijušais NBS komandieris Graube.
Jau ziņots, ka trešo Valss aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumu plānots veidot no 480 jauniešiem un brīvprātīgā pieteikšanās paredzēta līdz decembrim, aģentūra LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā.
Otrajā iesaukumā, kas noslēdzās šovasar, reģistrēti 139 rekrūši. Viņi armijā pieteicās brīvprātīgi. No tiem 122 dienēs 11 mēnešus NBS, bet 17 piecus gadus Zemessardzē. Jauniešiem dienests sāksies janvārī Štāba bataljonā Rīgā, Gaisa spēkos Lielvārdē un Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā, Gulbenes novadā.
Trešajam iesaukumam brīvprātīgi var pieteikties jau tagad, un to plānots noslēgt līdz 1.decembrim. Šajā iesaukumā nepieciešams nokomplektēt 480 jauniešus. Ja neizdosies reģistrēt nepieciešamo rekrūšu skaitu, tad pirmo reizi kopš VAD ieviešanas atlase notiks pēc nejaušības principa.
Paredzēts, ka trešā iesaukuma rekrūši, tāpat kā pirmā iesaukuma karavīri, dienēs Ādažu bāzē. Viņi dienestu sāks nākamā gada jūlijā. Šovasar pirmajā VAD iesaukumā zvērestu nodeva 251 jaunietis.
Viens no trim dienesta veidiem ir 11 mēnešu ilgs dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Tāpat, piesakoties brīvprātīgi, jauniešu var arī dienestu pildīt Zemessardzē, kopumā dienot 5 gadus un ik gadu apmācībā piedaloties 28 dienas. Tāpat jaunieši – augstākās izglītības iestāžu studenti – var brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta rezerves virsnieka apmācības kursam, kas ilgs piecus gadus.
