Jūs esat spēlējusi arī seriālos “Neprāta cena” un “Ugunsgrēks”. Vieni slavē izklaidi principā, citi teic, ka šādi seriāli aptumšo cilvēku prātu un viņi vairs nespēj uztvert nopietnas izrādes. 5
Kad es, piemēram, vēlu vakarā pārnāku mājās no izrādes, galva kā spainis, kaut ko nopietnu skatīties nav jēgas, un es ielūkojos, kas notiek “Ugunsgrēkā”.
Mani sanikno, ja varoņu rīcība kādā sērijā vairs neiet loģiski kopā ar viņu iepriekš darīto un sacīto.
Scenāristiem vienkārši nav laika pievērst šai niansei uzmanību. Pati esmu piedzīvojusi. Nākamajā dienā kārtējā filmēšanās, bet spēlējamās ainas vēl nav, tikai pa nakti to vēl uzceps. No rīta iedod astoņas ainas, vienu ātri izlasu, nofilmējos. Kamēr ģērbj citu kostīmu, lasu nākamo ainu. Nu kādu mākslu arī aktieris te var radīt! Ja tu kā Ķesteris spēlē savu Leonu vai Fēliksu desmit gadus no vietas, tad iedod tik tekstu un viss notiek, jo aktieris jau sen iegājis savā tēlā. Arī Mildiņa (Ilze Vazdika) var pletēt kaut simt gadus, un būs interesanti uz viņu skatīties. Jaunajiem varoņiem ir grūtāk, jo sava vieta vēl jāatrod…
Ko daudz par seriāliem, jums ir ārkārtīgi skaistas kino lomas. Prātā uzreiz nāk Kņaziene “Rīgas sargos”, Dārta “Dzīvītē” ar fantastiski skaisto, erotisko ainu, kur barona sieva paver ceļgalus ābolam. Kurā no filmām jūs labprāt filmētos vēlreiz, ja būtu tāda iespēja?
“Dzīvīte” man tiešām ir ļoti svarīga un nozīmīga. Pārejas laiks, Latvija ir, bet vēl it kā nav, un režisors Aivars Freimanis tiem laikiem atļāvās ļoti daudz. Spēlēt Krišjāņa Barona sievu Dārtu un vēl filmēties kopā ar Veltu Līni un manu mīļo partneri Zandbergu bija kā sava veida misija.
Vai redzēsim jūs uz ekrāna arī kādā jaunā filmā?
Esmu nofilmējusies pie režisora Jāņa Norda lentē, kuras darba nosaukums bija “Ar putām uz lūpām”. Filmēšana pabeigta pirms diviem gadiem, tā notika paralēli darbam lentē “Es palieku šeit”, bet pagaidām par rezultātu neko neesmu dzirdējusi. Atkal spēlēju mammu, vēl lomās Ieva Puķe, Vilis Daudziņš. Scenārija saturs atkal dramatiski krimināls, mūsdienas, Latvija.
