“Man ir ļoti bēdīga iepriekšējās grūtniecības pieredze, tāpēc šoreiz šo faktu īpaši vēlos nosargāt.” Vai darba devējs drīkst “klačoties”? 0
Grūtniecības laiks daudzām sievietēm šķiet ļoti intīms un sargājams, tāpēc daudzas pat nolemj par to nedalīties ar plašāku sabiedrību, atklājot brīnuma gaidīšanas notikumu vien pašiem tuvākajiem. Protams, par to ir jāinformē arī darba devējs, taču kas notiek tālāk?
Tādu jautājumu redakcijā iesūtīja kāda topošā māmiņa: “Esmu stāvoklī, par ko man ir milzīgs prieks, taču diemžēl man ir ļoti bēdīga iepriekšējās grūtniecības pieredze, tāpēc šoreiz šo faktu īpaši vēlos nosargāt. Saprotams, ka man to vajadzēja atklāt priekšniecībai darbā, lai ļautu viņiem sākt gatavoties nākotnei, jo strādāju specifiskā jomā, kurā aizvietotāju atrast būs grūti. Savam tiešajam vadītājam atklāju savu stāstu aci pret aci. Taču nākamajā rītā mani nāca apsveikt kolēģi, kas nozīmē, ka vadītājs manu rūpīgi glabāto ziņu bija pastāstījis tālāk. Vai tā vispār drīkst?”
Labs skaidrojums par šo tēmu lasāms LVportals.lv. Ieskatāmies!
Darba tiesības regulējošie normatīvie akti neparedz noteikumus, kā un kad darbiniecei darba devējam jāpaziņo par savu grūtniecību. Tāpat normatīvajos aktos nav noteikts, vai darba devējam izpaustā informācija par grūtniecību ir uzskatāma par sensitīvu, pieņemot, ka grūtniecība ir sievietes organisma fizioloģisks stāvoklis, nevis saslimšana.
Vienlaikus norādāms – lai darbiniece varētu izmantot normatīvajos aktos noteikto aizsardzību un darbavietā saņemtu atbilstošus atvieglojumus, viņai par grūtniecības faktu jāinformē darba devējs. Piemēram, ja ir vajadzīgas izmaiņas saistībā ar nodarbinātību (darba līguma grozījumi, piemērojot atvieglotākus noteikumus veselības stāvokļa dēļ, tad atbilstoši Darba likuma 99. pantam). Tāpat puses sarunā var vienoties, ka informāciju par grūtniecību darba devējs kolektīvā neizplata, bet šo faktu darbiniece kolēģiem dara zināmu pati.
