“Man ir kauns, ka man nav pietiekami liela seksuālā pieredze.” Cik daudz seksuālo partneru ir pārāk daudz? 33
Skaitļi visu mūsu dzīvi dominē dažādās jomās, raksta “Independent”. Cik guļamistabu mums ir mājās? Cik reižu jākārto braukšanas eksāmens, līdz tas ir nokārtots? Cik vīru mums ir bijis?
Tomēr viens rādītājs acīmredzot nozīmē daudz vairāk nekā jebkurš cits: cik daudz seksuālo partneru ir bijis dzīves laikā. Kā izrādās, daudzi mēdz šādu sarakstu glabāt mobilā tālruņa piezīmēs.
Bet neatkarīgi no tā, vai tas ir kaut kas, ko jūs skaitāt, jūs noteikti zināt savu seksuālo partneru skaitu. Daudzi tam joprojām piešķir īpašu nozīmi.
Kāda sieviete laikraksta “The Daily Telegraph” padomu slejā “The Midults” rakstīja, paužot bažas par to vīriešu skaitu, ar kuriem viņa bijusi kopā.
“Es vēlos, lai es nebūtu gulējusi ar tik daudziem vīriešiem,” viņa rakstīja. “Man ir vairāk nekā 40 gadu. Daudzus gadus esmu kopā ar jauku vīrieti, un šobrīd pēkšņi mani vajā visi tie ķermeņi, ar kuriem esmu mīlējusies. Jo īpaši tāpēc, ka lielākā daļa reižu bija ļoti neapmierinoša. Un man nav skaidrs, kāpēc mani tas pēkšņi satrauc!”
Atbildē rakstnieces Annabela Rivkina un Emīlija Makmīkana pārliecinājās, ka šī sieviete jaunībā ir “draiski ballējusies”. Tomēr viņas arī atzīmēja, ka sabiedrības uzliktais rāmis nedrīkst būt iemesls viņas kaunam par to, cik seksuālo partneru viņai ir bijis. Bet sievietēm tas nav tik vienkārši.
“Mums joprojām ir arhaisks skatījums uz to, kā mēs pieejam šai tēmai,” saka Emma-Louisa Bointona, “Sex Talks” dibinātāja un vadītāja.
“Šķiet, ka sievietes tiek nosodītas par pārlieku lielu seksuālo partneru skaitu, savukārt vīrieši ar to var lepoties.”
Šī netaisnība ir tikpat sena kā laiks.
“Kauna sajūta, kas saistīta ar gulēšanu ar pārāk daudziem partneriem, bieži rodas no novecojušām sabiedrības normām, kultūras vērtībām un dzimumu stereotipiem,” saka psiholoģe Dr. Luīze Godāra-Krolija.
“Vēsturiski sievietes ir vairāk stigmatizētas par iesaistīšanos vairāk seksuālās attiecībās nekā vīrieši. Šis dubultais standarts saglabā priekšstatu, ka sievietēm jābūt seksuāli pieticīgām un atturīgām, savukārt vīrieši tiek mudināti tiekties uz seksuāliem iekarojumiem. Līdz ar to sievietes, kas novirzās no šīm cerībām, var iegūt kauna sajūtu, kas var ietekmēt viņu pašvērtējumu un psiholoģisko labklājību.
Lai pārvarētu šo kauna sajūtu, var nākties daudz strādāt ar sevi, un tas neizbēgami ietekmēs pieeju seksam un randiņiem kopumā.
Varētu domāt, ka 2024. gadā no šādiem stereotipiem jau esam atbrīvojušies. Tomēr tie joprojām pastāv, cilvēkiem pievēršoties savam skaitlim un prātojot, ko tas par viņiem liecina.
“Kā klīniskais seksologs, kas strādā ar sievietēm, varu apgalvot, ka daži no galvenajiem jautājumiem, kurus es uzzinu no saviem klientiem, skar tieši to,” saka Marija Morisa. Cik reizes mēnesī nodarboties ar seksu skaitās “normāli”? Kāds seksuālo partneru skaits tiek uzskatīts par “normālu”?
Šis jautājums var nozīmēt: “Vai es esmu sociāli pieņemama vai normāla? Un mana atbilde viņām vienmēr ir tāda, ka, runājot par seksu un erotisku baudu, nav nekā normāla.”
Nesaņemot tik gaidītās atbildes, sievietes izjūt kaunu. “Es domāju, ka pilngadības sasniegšana deviņdesmito gadu sākumā — laikā, kad popkultūras ziņā vīrieši tika nostādīti uz pjedestāla par to, ka viņiem bija daudz seksa ar sievietēm – mani samulsināja,” saka Maiks,
“Es biju skolā, kas bija pilna ar toksisku vīrišķību un seksu visapkārt.” Turklāt viņš piebilst, ka tas nenoved pie daudz neaizmirstamiem piedzīvojumiem. “Es nevaru nosaukt pat pusi cilvēku, ar kuriem esmu gulējis,” viņš atzīstas. Viņš uzskata, ka tas negatīvi ietekmē viņa attiecības šobrīd.
Varētu domāt, ka 2024. gadā no šiem rāmjiem mēs būsim atbrīvojušies. Tomēr tie turpina pastāvēt un cilvēki turpina skaitīt savus seksuālo piedzīvojumu partnerus un prātot, ko tas par viņiem liecina.
Tam visam ir arī līmeņi. Daži cilvēki baidās, ka ir gulējuši ar pārāk daudziem cilvēkiem, bet citi baidās, ka ir gulējuši ar pārāk maz.
“Es bieži uztraucos par to, cik maza ir mana seksuālā pieredze,”
saka 31 gadu vecā Mia. “Sievietēm manā vecumā ir paredzēts sasniegt savu seksuālo spēku. Man ir kauns, ka man nav pietiekami liela seksuālā pieredze.”
Iespējams, pieķeršanās tik šķietami bezjēdzīgai lietai liecina par lielāku problēmu saistībā ar to, kā mēs runājam un domājam par seksu. Protams, tas, ka mēs piešķiram tik lielu nozīmi kaut kam tādam, norāda uz to, cik patiesībā ir sagrozīta sabiedrības uztvere par seksu un cik maz mēs joprojām runājam par šo tēmu atklāti.
“Mums ir tāds priekšstats, ka visi pārējie seksuāli ir daudz prasmīgāki nekā mēs,” saka Bointona. “Tas rada neveselīgu salīdzināšanās kultūru.”
Neatkarīgi no tā, cik daudz seksuālo partneru jums ir vai nav bijis, savas seksuālās dzīves salīdzināšana ar citiem vienmēr būs tikai nederīga pļāpāšana, kas veicinās nepārliecinātību par sevi, savu ķermeni vai seksualitāti.
