“Man bija mazs bērns, mācoties Kara katedrā…” Circene pamato, kāpēc neatbalsta obligātu sieviešu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā 175
“Aizsardzības ministrs ir vīrietis. Un līdz ar to viņam spriest par to, ka viņš ir par to, ka sievietes tiek iesaistītas armijā, nu tas ir tā…” tā intervijā TV24 raidījumā “Ziņu top” sacīja 14. Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (JV), apspriežot izskanējušo ziņu par to, ka Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) atbalsta ideju par sieviešu obligātu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā (VAD), taču par to vēl esot nepieciešama diskusija koalīcijā, parlamentā un sabiedrībā.
Tā kā Circene ir arī ārste un ginekoloģe, tad šajā jautājumā viņas viedoklis šoreiz atšķiroties no Aizsardzības ministra viedokļa.
“Es vēl esmu tā paaudze, kura mācījās augstskolā, kad mums bija Kara katedra vai militārā mācība vairākus gadus. Un visi, kuri mācījās augstskolā, beidza to kā virsnieki. Un man bija mazs bērns, mācoties Kara katedrā, un man neviens nelika braukt uz nometnēm, bet es beidzu [augstskolu] kā virsnieks, jo tas nenozīmē, ka man ar pilnu uzkabi kā sievietei ir jāskrien pa mežu ar zīdaini uz rokām! Mēs gribam demogrāfiju uzlabot,” tā par savu pieredzi, apgūstot militāro mācību, TV24 intervijā pastāstīja Saeimas deputāte Circene. Viņa gan piebilda, ka tas ir absolūti viņas personiskais viedoklis šajā jautājumā, jo arī viņas pārstāvētajā partijā “Jaunā vienotība” esot dažādas domas.
Circene turpināja intervijā pamatot savu personīgo viedokli: “Es domāju, ka mums vajag ne tikai karvīrus, bet arī tos, kas kara apstākļos ir inženieri, tehniskie darbinieki. Mums ir vajadzīgi vadītāji, plānotāji un tie, kuri tagad saprot digitālās sistēmas, kā un ko darīt. Un ja augstskolās būtu šī militārā apmācība, tad katrā gadījumā mēs arī iegūtu to, kas ir tā saucamā vadība, nevis visus mēs tagad aizsūtam mežā un priecājamies, ka mums visi ir labi sagatavoti!”
Vienlaikus Circene uzsvēra, ka esot par to, ka “sievietes var iet” VAD, ja viņas to grib. “Ja viņas grib, tad pilnīgi noteikti! Jā, brīvprātīgi absolūti noteikti, bet arī tagad viņas var brīvprātīgi iet. Redzēs, kā tās partijas un koalīcija kopumā lems,” norādīja Circene intervijā TV24 raidījumā “Ziņu top”.
Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) atbalsta ideju par sieviešu obligātu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā (VAD), taču par to vēl ir nepieciešama diskusija koalīcijā, parlamentā un sabiedrībā, tā 4.augustā aģentūrai LETA atzina ministrs.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš rosinājis apsvērt sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā valsts aizsardzības dienestā (VAD.
Nākamgad VAD plānots nokomplektēt jau ar aptuveni 1000 jauniešiem, lai pēcāk jau sasniegtu 4000 VAD karavīru gadā.
Kalniņš nenoliedza, ka nelabvēlīgā demogrāfiskā situāciju rada uztraukumu par spējām nokomplektēt nepieciešamos 4000 karavīrus. NBS noteikti vajadzēs meklēt ceļus, kādā veidā motivēt sabiedrību iesaistīties šajā dienesta veidā.
VAD likums Saeimā tika pieņemts 2023.gada 5.aprīlī. Tas nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Pirmais iesaukums dienestu sāka 2023.gada 1.jūlijā uz brīvprātības pamata un noslēdza to šī gada 31.maijā.
Savukārt šogad 23.janvārī pirmo reizi norisinājās valsts aizsardzības dienesta kandidātu atlase pēc nejaušības principa.
Arī turpmākajos iesaukumos Latvijas pilsoņi tiek aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču, nepieciešamības gadījumā, trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks pēc nejaušības principa.
Brīvprātīgie VAD karavīri ik mēnesi saņem kompensāciju 600 eiro apmērā, kā arī kompensāciju 1100 eiro apmērā pēc dienesta pabeigšanas. Kopsummā tie ir 7700 eiro. Obligātā kārtā iesauktajiem kompensācija ir mazāka.
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top” variet skatīties video šeit:
