“Man bija labāks viedoklis par krievu tautu.” Saruna ar Krievijas opozicionāri Boženu Malašenko 117
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
BOŽENA MALAŠENKO, Krievijas opozicionāre, žurnāliste (plašāk zināma ar pirmslaulību uzvārdu Rinska), kurai patlaban sociālajās vietnēs “Facebook” un “Instagram” ir ap 300 tūkstoši sekotāju, nolēmusi pārcelties uz Latviju, jo dzīvot Krievijā kļūstot arvien bīstamāk. Krievijā pret viņu ir ierosinātas divas krimināllietas.
Pavisam nesen Božena Rīgā, dodoties ar taksometru “Bolt” uz viesnīcu, piedzīvojusi naidpilnu attieksmi no kāda Putina atbalstītāja autovadītāja Igora, kurš viņai ar dūri iesitis pa seju (par šo notikumu varēja lasīt 20. jūlijā “Latvijas Avīzē” publicētajā rakstā “Turpināsim jūs šaut!”). Tikāmies, lai uzklausītu Boženas viedokli par Krieviju, sankcijām un arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem.
Kāpēc izvēlējāties emigrēt tieši uz Latviju?
B. Malašenko: Man ir jādomā par savu bērnu, jo mans vīrs ir aizgājis mūžībā. Ja mani arestēs, meitu ievietos bērnunamā, tāpēc pārdodu savu dzīvokli un tuvākā mēneša laikā pārcelšos uz Latviju.
Baltijas valstis sāku iepazīt jau pusaudzes vecumā. Kopā ar vecākiem esmu atpūtusies Lietuvā, sadraudzējāmies ar lietuviešiem, viņi pat brauca pie mums ciemos. Mēs parakstījāmies pret Molotova–Ribentropa paktu, kad 80. gadu beigās pret to tika vākti paraksti.
Man toreiz bija 13 gadu un es zināju, ka tā ir okupācija, jo mamma man to bija izskaidrojusi.
Ja Lietuvā ar mums nerunās krieviski, tu nedrīksti apvainoties, jo tā ir okupācija, – tā mamma mani mēdza pamācīt. Esmu Jūrmalā pavadījusi daudzas vasaras un ļoti iemīlējusi Latviju.
Vai jums ir zināms, cik plašs ir Krievijas opozicionāru pulks, kas pārcēlies uz Latviju?
Precīzas informācijas man nav, bet es priecājos, ka Latvijā mājvietu ir atradis televīzijas kanāls “Doždj”, ziņu portāls “Meduza”. Šie jaunatbraucēji varētu būt ļoti noderīgi Latvijai.
Viesnīcā, kur es dzīvoju, pirmo reizi iepazinos ar baltkrieviem, kuri bija aizbēguši no Lukašenko režīma.
Es gribētu būt noderīga Latvijai. Ja man politiķi lūgtu palīdzēt konsolidēt krievu sabiedrību, es ar lielu gandarījumu ar to nodarbotos.
Sākot dzīvi no jauna jaunā valstī, pirmais, ko es darīšu, kad pilnībā pārcelšos uz Latviju, – mācīšos latviešu valodu.
Iļja Jašins ir viens no nedaudzajiem Krievijas pazīstamajiem opozicionāriem, kurš palicis dzimtenē un atklāti kritizē Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas varasiestādes nesen pret viņu ierosināja krimināllietu un viņam draud cietumsods. Kāpēc lielajā Krievijā tomēr ir tik maz drosmīgu cilvēku, kas riskē ar dzīvību savas valsts nākotnes vārdā?
Jašins ir brīnišķīgs cilvēks, ļoti labs Krasnoseļskas apgabala deputāts, Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova līdzgaitnieks. Viens no gaišākajiem, talantīgākajiem un gudrākajiem jaunās Krievijas cilvēkiem. Iļja tāpat kā es ir antiputinists, neieredz visu, kas saistīts ar šo korumpēto, zaglīgo valdību.
Krievijā vienmēr ir pastāvējis negatīvās atlases princips, kad augšās nokļūst paši šausmīgākie, bet paši labākie tautas pārstāvji nonāk cietumos.
Krievija pati sadedzina savus labākos dēlus, un, to redzot, ne vienmēr pietiek drosmes to izturēt. Mums abiem ar Iļju ir kopīgs advokāts. Tas ir skaidrs, ka viņu notiesās, jo Krievijas tiesas ir kā Staļina “troika” – opozīcijas deputātam nav nekādu iespēju uzvarēt. Tiesu vara pilnībā ir pakļauta Putinam, un viņš ir izveidojis valsti, kur tiesas ir kā noziegumu ierocis.
Jašins zināja, kas viņu sagaida, tāpēc viņš ir varonis. Viņš ir kā dekabristi, kuri arī bija varoņi. Es piedalījos Navaļnija tiesas procesā. Viņš ir mūsu prāts, gods un sirdsapziņa. Jau iepriekš Putina vara viņu centās nogalināt, bet tas neizdevās, tāpēc viņi to centīsies izdarīt cietumā.
Kā jūs vērtējat Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju – vai tās ir pietiekamas?
Pamatīgas sankcijas vajadzēja ieviest tūdaļ pēc Krimas okupācijas, bet tas netika izdarīts. Tās bija rotaļu sankcijas, kā Mihaila Zoščenko stāstā, kur milicis saka: es tevi sodīšu, nedošu tev puķīti!
Putins tagad ir sajutis asiņu garšu, jo viņu līdz šim neviens nav sodījis, nav sitis pa rokām.
Atceros no suņu patversmes, kā kuce audzināja savus kucēnus. Kad kucēns koda saviem brāļiem un māsām, tad viņu piespieda pie zemes un turēja tik ilgi, kamēr viņš nomierinājās. Tādā veidā kucēnam tika demonstrēts, ka tāda uzvedība nav pieļaujama. Netika laista garām neviena sliktas uzvedības epizode. Mūsdienu pasaulē nedrīkst pieļaut, ka kāds uzvedas necilvēcīgi un nepieņemami – jārūc uz viņu un jāspiež pie zemes.
Vienīgās valstis, kas cēla trauksmi, iebilda un palīdzēja opozicionāriem, dodot viņiem patvērumu, bija Baltijas valstis, jo tās atceras no padomju laikiem, kas ir padomju vara un KGB. Čehija, Slovākija un Polija arī to atceras, jo arī šīs valstis skāra Molotova–Ribentropa pakts.
Pārējās tas neinteresēja: kādas tur cilvēktiesības, dodiet mums gāzi, un viss! Par lētu gāzi mūs, Krievijas opozicionārus, nodeva un pieļāva nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus.
Eiropa uzvedās nepieņemami – mums vienalga, kas aiz tās sienas notiek, lai tie krokodili viens otru aprij, galvenais, lai pumpē lēto gāzi!
Bet pasaule mums ir kopēja, un, ja vienā vietā mēs pieļaujam ļaunuma koncentrāciju, tad tā agri vai vēlu izplūdīs citur, kaut vai pa gāzes caurulēm. Tas ir nepieņemami, nelikties ne zinis par uiguru vajāšanām Ķīnā, par cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkorejā…
Tādi režīmi ir jāgāž, jo tas ir koncentrēts ļaunums. Ļaunuma katliņš vārījās, vārījās un tagad plūst pāri malām, bet atbilde ir: mēs nevaram nevārīt.
Vai maskavieši jūt sankcijas?
Sankcijas vairāk sit pa tādiem kā es, nevis Putina elektorātu. Nevaru pārskaitīt naudu par dzīvokļa pārdošanu, jo Krievijas bankas ir sankcionētas un Latvija ir nedraudzīga valsts Krievijai. Esmu pārliecināta, ka 95% Putina elektorāta sankcijas nejūt. Tiem cilvēkiem ir sava krājbanka, viņiem nevajag uzturēšanās atļaujas. Lielākā daļa Putina elektorāta nekur nelido. Bet tiem, kuri lidoja, tagad ir nelielas neērtības, jo vairs nevar aizlidot uz Krimu – lidojumi ir slēgti un turp jābrauc ar mašīnu. Arī uz Sočiem tagad jābrauc pa sauszemi.
Ne tik sen kāda idiote [influencere Viktorija Boņa] tika nodzīta no sarkanā paklāja Kannu kinofestivālā, tāpēc ka viņa ir krieviete. Nu ziniet, “duņku” nepalaida uz sarkanā paklāja! Visur Kremļa propagandisti rakstīja un rādīja, kā tas notika. Putinam nospļauties uz tāda veida sankcijām.
Vienīgais, kas traucē Putina elektorātam, ir tas, ka grūti nopirkt jaunu automašīnu, jo autobūve ir apstājusies un automašīnu cenas ir trīskāršojušās. Ārvalstu automašīnu ražotāji no Krievijas ir aizgājuši un rezerves daļas ir trīsreiz dārgākas nekā pirms kara.
Tas taču ir visiem zināms, ka vienīgā sankcija, kas radītu vislielāko negatīvo iespaidu Krievijas ekonomikai, ir pilnībā atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes.
Ja to nepirks, nebūs Putina režīma. Bet, kamēr tas nenotiks, Krievijai būs nauda, par ko bombardēt Ukrainu.
Mūsu valstī veiktajās socioloģiskajās aptaujās gandrīz puse krievvalodīgo ieņem neitrālu pozīciju pret karu Ukrainā, bet ap 16% atbalsta Krieviju. Kāds ir jūsu viedoklis par šo situāciju?
Socioloģiskās aptaujas parāda sekas tam, ka Baltijas valstis nav nodarbojušās ar vienkāršo krievu audzināšanu. Pie jums kā PSRS mantojums palika šie krievi. Jūs viņiem ļāvāt skatīties Kremļa propagandas kanālus. Agrāk šie krievi uzvedās samērā klusi un bija nobijušies, bet tagad viņi ir piecēlušies no ceļiem kājās, viņi jūtas piederīgi Krievijai, viņi ieguvuši varenuma sajūtu un sāk šeit justies kā saimnieki.
Viņi vēlas dzīvot kā Eiropā, bet tā, lai šeit būtu Krievija un lai Baltijas valstis to klausītu. Taksometra šoferis Igors, kurš man iesita ar dūri pa seju, tāpēc ka nostājos pret karu Ukrainā, ir tam simptoms – viņš ir cilvēks no zemākā krievu slāņa, kas piecēlies kājās un tagad daudz ko atļaujas.
Zemāko slāņu elektorāts Krievijas iebrukumam Latvijā augsni ir sagatavojis.
Tā ir bīstama situācija. Mēs par to rakstījām un runājām, mēs brīdinājām, bet mūsos neviens nevēlējās klausīties.
Tātad attieksme, jūsuprāt, ir atkarīga no izglītības līmeņa?
Krievijā ir ļoti krass sadalījums starp tā saukto neizglītoto cilvēku daļu un inteliģenci. Intelektuālā elite neieredz Putina režīmu un ir pret karu Ukrainā. Neizglītotie, nabadzīgie cilvēki, gan jauni, gan padzīvojuši, domā vienādi: ja mēs viņiem neuzbruktu, viņi uzbruktu mums. Mums nebija citas izejas. Bet kāpēc nebija? Tāpēc, ka nebija.
Viņi kā nozombēti atkārto: mūs izprovocēja. Eiropai ir jādod pa purnu – tā ir standarta dziesma šo cilvēku vidū. Sen neesam viņiem pa purnu devuši, un viņi sāk ar mums nerēķināties. To ikdienā saka pat ļoti sirsnīgi cilvēki, ne tikai tādi kā taksometra šoferis Igors.
Kāds liktenis gaida Krieviju?
Šajā jautājumā ir divi viedokļi. Pastāv 50% iespēja, ka ļaunuma impērija saglabāsies, bet tikpat liela ir iespēja, ka karš Ukrainā veco KGB Krieviju apglabās. Diemžēl cerība par pēdējo ar katru dienu sarūk.
Opozicionāri gaidīja, ka pirmajā kara nedēļā Putinam pietuvinātie sacīs: prātu esi zaudējis, vai! Bet tā vietā Putina elite vēl vairāk konsolidējās ap viņu, jo viņi visi ir iezīmēti un salipuši tajā sistēmā. Esmu vīlusies, jo man bija labāks viedoklis par krievu tautu.
Biju pārliecināta, ka pēc šausmīgā Otrā pasaules kara tautas apziņā ir nostiprinājies: kaut tikai nebūtu kara!
Šķita, tiklīdz Krievija uzsāks karu, tā visa tauta pielēks kājās. Bet nekas tamlīdzīgs nenotika, tautai patīk, tā jūtas stipra.
Mani vecāki vienmēr bijuši pret padomju varu. Otrais pasaules karš manai dzimtai bija šausmīga traģēdija. Tāpēc vienmēr esam lūguši, lai tikai nebūtu kara. Tas mūs visus apvienoja – gan tos, kas bija par PSRS, gan arī tos, kas bija pret to.
Kāda Krievijas opozicionāriem ir informācija par Putina veselības stāvokli?
Tas, ka viņu aplido endokrinologs, ir taisnība. Es uzticos cilvēkiem, kas to pētīja. Viņam esot vairogdziedzera audzējs, bet ar to, kā zināms, var dzīvot gadiem.
