Rita Našeniece: “man ar dokumentiem viss kārtībā” jeb dažādās valodas Skanstes mazdārziņu gadījumā 2
Rita Našeniece, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labas pārvaldības princips ir arī sociāli atbildīga pārvaldība. Veids, kā šobrīd notiek Skanstes revitalizācijas projekta pirmā kārta Skanstes mazdārziņu teritorijā, liecina, ka tās īpašnieki – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) projekta personas – neatrodas Eiropā, bet dziļā pufaikciemā.
Šobrīd Skanstes teritorijas mazdārziņos bez būvniekiem var iekļūt sarakstā minētas personas, kas savāc kaķu ķeramos būrus ar iekritušiem mājdzīvniekiem.
Personām jāparakstās, ka tās nefotografēs un neuzņems video. Iekļūšanu teritorijā vēl var izskaidrot ar reāli notiekošajiem, bet oficiāli līdz 30. jūnijam it kā nenotiekošajiem būvdarbiem.
Fotografēšanas un video aizliegumu varētu izskaidrot, piemēram, ar to, ka uz fotoaparāta var uzkrist eskavators. Un uz kameras, teiksim, būvdarbu vadītājs. Vai varbūt ar to, ka valda panika par to, ka kāds uzzinās, kas notiek slēgtajā teritorijā.
Ir veiksmīgie gadījumi – kad aktīvistu intereses sakrīt ar to interesēm, kam ir daudz naudas. Bet kādam ir jābūt ar tiem, kam nav balss.
Pirms mēneša – 22. maija vakarā – manā feisbuka sarakstē iekrita vēstulīte ar lūgumu pēc atbalsta no kādas dzīvnieku glābējas.
Kārtējo reizi nenojautu, ka viss tālākais atmodinās aizmirstas #KapuTramvaja laika sajūtas attiecībā uz Rīgas domes “īpašajām rūpēm” par Skanstes attīstītāju labsajūtu.
Dzīvnieku aktīviste runāja par manu pastaigu vietu – atlikušo Skanstes Lapeņu dārziņa segmentu. Tajā būvnieki bija sākuši būvdarbus savvaļas dzīvnieku un putnu mazuļu laikā, paspējuši jau nogāzt kādus kokus un krūmus ar visām ligzdām.
Sekoja diezgan sarežģīts balets ar draudiem gan man, gan citiem aktīvistiem izsaukt policiju. Jāatzīst, ka man bija liels kārdinājums beidzot saņemt policijas protokolu.
Policijas administratīvais protokols ir aktīvista ordenis. Taču sapratu, ka protokola nebūtu. Jo atrados teritorijā, kur nebija redzamā vietā uzstādīta pat obligātā ar darbu veicēju saistītā informācija.
Dzīvnieku aizstāvji ar teritorijas īpašnieku RDPAD un Skanstes attīstītāju pārstāves klātbūtnē vienojās par divām nedēļām, kad būvdarbi nenotiks. Publiski RDPAD savukārt paziņoja, ka darbi nenotiks līdz 30. jūnijam.
Dārziņu lietotāji nopriecājās, ka peonijas noziedēs un varēs izrakt stādus pēc ziedēšanas.
Taču divas nedēļas izrādījās maldināšana. Jau 1. jūnijā ar grūtībām tika iekšā daži dārzu lietotāji, bet 2. jūnijā teritorija bija praktiski slēgta.
Pa to šeptēja “Rīgas meži”, rokot un vedot prom ilgus gadus augušus, iespaidīgus augus, arī senās šķirnes, kas saglabājušās no pagājušā gadsimta, kad rīdziniekiem šajā vietā tika iedalīti dārzi.
Dārzos tomēr ietikušie konstatēja, ka viņu iekoptajos lauciņos rosās veselas racēju delegācijas. Dārzu lietotājiem nekas netika kompensēts.
Šobrīd teritorija ir slēgta, taču var redzēt, ka darbi notiek, virknēm braukā smagā tehnika un tiek pārvadāta zeme.
Būvdarbos ieinteresētā puse var darīt, ko grib, jo pārbaudīt procesu nav nekādas iespējas.
Skanstes attīstītājus ar bijušo Rīgas domes vadību vienmēr vienojusi cieša nabassaite.
Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu, kas paredz Skanstes dabas pamatnes un dārziņu bioloģiski daudzveidīgās vides iznīcināšanu, absurdi, bet sauc – “Skanstes degradētās teritorijas revitalizācija, veicinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu teritorijas ekonomiska potenciāla izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu”.
“Projekta kopējais budžets ir EUR 19 930 606, no kuriem Rīgas pilsētas līdzfinansējums – EUR 10 842 546, ERAF finansējums – EUR 7 932 727, valsts budžeta dotācija – EUR 1 155 334”.
Bet Skanstes dārziņu vietā ir paredzēts “ūdens kolektors” un ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmas (kanāla un rezervuāra) izbūve, kā arī ielu izbūves darbi, ūdensvada, kanalizācijas un apgaismojuma ievilkšanai.
Tas būtībā ir 20 miljonu projekts, kas uzlabos apkārtesošo zemes īpašnieku, ļoti bagātu cilvēku, zemes vērtību, to meliorējot.
Taču mazdārziņu lietotāji nesaņēma nekādu kompensāciju.
Nebija paredzēta arī mājdzīvnieku evakuācija, un bija pilnīgi nulle sajēgas, ko darīt ar Skanstes savvaļas dzīvniekiem – lapsām, ežiem, zaķiem, sikspārņiem un visu citu dzīvo radību, kas biezā kārtā patvērusies pēdējā neizcirstajā teritorijā.
Domas integrēt parka plānā esošos pieaugušos augļu un citus kokus, retos un seno šķirņu augus nebija. Dokumentu, kas apliecinātu, ka bijis realitātei atbilstošs dabas resursu izvērtējums, – arī.
Tiešraides saruna ar RDPAD pārstāvjiem apliecināja, ka runājam ļoti dažādās valodās. Vieni par vides un humāno krīzi būvdarbu laikā, otri – ar gavilējošu “man ar dokumentiem viss kārtībā”.
