Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

“Mammīt, vai šitās ogas var ēst?” Dzīvības glābjošs špikeris – Latvijā augošas ogas, kuras nekādā gadījumā nedrīkst ēst 23

Līga Eglīte, mežsaimniece, augu sieva / Spīgana

Reklāma
Reklāma
Veselam
Pazīmes, ka tu patērē pārāk daudz olbaltumvielu 2
Krievijā trīskāršojušies “vārti uz elli”, kas var aprīt zemi un ciemus
Veselam
atbrīvoties no riebīgās “riepiņas” uz vēdera. Nosaukti 5 galvenie noslēpumi
Lasīt citas ziņas

Latvijā ir tikai viena indīga čūska, toties indīgo augu – vismaz 100 reizes vairāk. Ne visi spēj nogalināt, tomēr svarīgi zināt, piemēram, kuras ogas nekādā gadījumā nedrīkst ēst! Indīgās ogas nebrīdina ar ērkšķiem, nepatīkamu garšu vai smaku. Ja atrodi ko neparastu, agrāk neredzētas ogas, neriskē nogaršojot!

Parastais krūklis
Frangula alnus

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji
CITI ŠOBRĪD LASA

Sastopams lapkoku un jauktajos mežos pamežā, krūmājos, upju krastos. Ogas sākumā krāsojas aveņsarkanas, vēlāk kļūst violetmelnas. Svaigas ogas indīgas.

Purva cūkausis
Calla palustris

Foto: Līga Eglīte / Latvijas Mediji

Jūnijā var atrast ezeru un dīķu krastos vai purvos. Vasaras beigās zieda vietā izveidojas gļotaina, spilgti sarkana oga, kas ir ļoti indīga. Viss augs satur asu, dedzinošu vielu – saponīnu. Augs ir indīgs tikai svaigā veidā.

Dziedniecības mugurene
Polygonatum odoratum

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Tautā saukta par mugurkaulāju. Sastopama priežu audzēs, krūmājos, upju krastu nogāzēs. Rudenī mugureni var atpazīt pēc lapota lokveida stublāja ar tumšzilu ogu virteni. Viss augs, arī ogas ir indīgas.

Čūskoga
Paris quadrifolia

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Sastopama ēnainos, mitros mežos un krūmājos blakus zaķkāpostiem, mellenēm un meža zemenēm. Tautā saukta arī par vilkogu, vārnas aci vai vienogu. Daudzgadīga, ar ļoti raksturīgo četru vai reizēm piecu lielu lapu rozeti. Vasaras beigās kāta galā nogatavojas viena pati zilganmelna oga. Viss augs, it īpaši ogas, ir indīgs.

Vārpainā krauklene
Actaea spicata

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Vasarā zied baltiem ziediem, sastopama visā Latvijā, pārsvarā auglīgā augsnē, mežos, krūmājos, upju krastos un gravās. Rudenī – nelielu melnu ogu čemurs uz tieva, pat līdz 70 centimetru gara kāta. Diemžēl tas nav Baltijas žeņšeņs, kā maldīgi domā nejauši atradēji, bet gan indīgs, alkaloīdus saturošs augs. Bīstama ir arī šo ogu sula, jo saskarē ar ādu var radīt apdegumu vai alerģisku reakciju.

Reklāma
Reklāma

Parastā kreimene
Convallaria majalis

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Tautā saukta arī par zaķaustiņu, maijpulkstenīti vai maijpuķīti. Mežos, krūmājos, gravās un upju krastu nogāzēs jau jūlija beigās, augustā atrodami zemi stublāji ar koši sarkanām vai oranžsarkanām ogām. Visas auga daļas, arī košās ogas ar tajās ieslēptajām zilajām sēklām, ir indīgas.

Eiropas segliņš
Euonymus europaea

Viens no krāšņākajiem krūmiem rudenī, kam lapas iekrāsojas violetos un karmīnsarkanos toņos, bet auglīšiem ir oranža sēklsedze un rozā augļapvalks. Viss krūms ļoti indīgs, jo sevišķi augļi! Saindēšanās pazīmes parādās vēlu, tikai pēc 12–18 stundām.

Meža ceriņi jeb parastā zalktene
Daphne mezereum

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Neliels, pusmetru līdz pusotru metru augsts krūms pavasarī zied maigi rozīgiem vai blāvi violetiem smaržīgiem ziediņiem. Rudenī cieši pie zariem nogatavojas ovāli, spilgti sarkani augļi – kauleņi. Viss augs ir ļoti indīgs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.