Mediķa viedoklis 2
Vai balets var kaitēt veselībai?
36,6 °C konsultante LIENE GLĀZERE,Latvijas Nacionālās operas baletdejotāju fizioterapeite
* Ar baletu nodarbojoties vaļasprieka līmenī, pārlieku nelaužot sevi, tas bērnam neko sliktu nevar nodarīt. Ja baleta nodarbības sagādā pozitīvas emocijas – uz priekšu, lielisks veids, kā uzturēt ķermeni formā!
* Ja bērns no dabas ir drukns, balets nav labākā izvēle, jo uzliek lielu slodzi locītavām – jāceļas uz viena pirkstgala, jālec. Jo lielāks svars, jo grūtāk to izdarīt.
* Lai kļūtu par profesionālu baletdejotāju, jāapgūst daudzas kustības, kas liek pārvarēt ķermeņa fizioloģiskās robežas, piemēram, gūžas, pēdas jāizvērš un mugura jāatliec tik tālu, kā daba nav paredzējusi. Tādējādi iespējams palielināt locītavu kustību apjomu, taču vienlaikus arī gūt nopietnas traumas.
* Bērnu vērts sūtīt baleta skolā tikai tad, ja viņš šo nodarbi no sirds mīl, jo šajā jomā panākumus iespējams gūt tikai ar mērķtiecīgu, neatlaidīgu un smagu darbu. Dažreiz bērnam balets nav tuvs, taču mamma ar viņa starpniecību cenšas īstenot savu nepiepildīto bērnības sapni. Tad baleta skola bērnam parasti ir kā katorga.
* Profesionālais balets traumatisma ziņā neatšķiras no sporta. Pie fizioterapeita dejotāji visbiežāk ierodas, ja ir muskuļu un saišu sastiepumi vai plīsumi, Ahilleja cīpslas iekaisumi, retāk – meniska plīsumi un kaulu lūzumi.
* Baletdejotāju vājās vietas ir mugurkaula jostas daļa, potītes un ceļu locītavas. Visbiežāk tās tiek traumētas, ja regulāri netrenējas. Muskuļiem un saitēm kļūstot vājākām, locītavas vairs nav tik stabilas.
* Jāņem vērās, ka lielas slodzes ietekmē, kas baletdejotājiem nav retums, par sevi mēdz atgādināt sen sadziedētas traumas. Piemēram, ja bijis smags potītes saišu sastiepums, tā var sāpēt vai veidoties tūska. Tāpēc ļoti svarīga ir profilakse. Tas nozīmē, ka regulāri jātrenējas un jāuztur sevi formā.
* Kaut gan vizuāli profesionālo baletdejotāju staltā stāja šķiet ideāla, patiesībā tā bieži vien nav pareiza, proti, trūkst fizioloģisko mugurkaula izliekumu, kas palielina tā amortizācijas spējas. Dabiski mugurkaulam jābūt nedaudz izliektam S burta formā, taču baletdejotājiem, it īpaši sievietēm, krūšu daļa lielākoties ir plakana, savukārt jostas daļas ieliekums – palielināts. Šāda stāja veidojas muskulatūras tonusa disbalansa ietekmē, kad daļa muskuļu ir spēcīgāki, bet daļa – vājāki. Tāpēc baletdejotāji nereti sūdzas par muguras sāpēm starp lāpstiņām un jostas daļā.
* Dejošana puantēs var veicināt kājas īkšķa jeb Hallux valgus deformāciju, jo kājas pirksti atrodas saspiestā stāvoklī (puantes priekšējā daļa ir sašaurināta). Vai tā izveidosies, atkarīgs no iedzimtības, kaulu struktūras, saišu stipruma un muskuļu spēka. Dejotāji ir atklājuši dažādus knifiņus, kā deformāciju aizkavēt, piemēram, naktī starp pirmo un otro pirkstu ieliek silikona plāksnīti.
Ar patiesu uguntiņu sirdī
“Man ļoti patīk dejot, es nevaru dzīvot bez baleta,” saka jaunā, talantīgā baletdejotāja Grieta Grīnberga (12 gadu), kura daudziem palikusi atmiņā no šova Latvijas zelta talanti 2010.
Grieta Liepājas baleta studijā tika uzņemta jau divarpus (!) gadu vecumā, un tā vien šķiet, ka tas bijis likteņa pirksts. Stāsta viņas mamma Inese Akselrode: “Skolotāja Ingrīda Lūre tolaik atvēra grupu pieaugušajiem, un prieka pēc sāku pie viņas apmeklēt nodarbības. Bieži ņēmu meitu līdzi. Ar divgadīgu bērnu apmeklēt nodarbības ir diezgan riskanti, jo parasti mazais skrien, dara, ko grib, taču Grieta ar lielu interesi vēroja un atdarināja mūsu kustības. Skolotāja piedāvāja viņai nākt uz bērnu grupu. Meita tur bija jaunākā, jo parasti uzņem tikai no četriem gadiem. Reti kurš bērns tik agrā vecumā spēj ilgstoši koncentrēties kādai nodarbei.”
Meitene apmeklēja studiju līdz brīdim, kad iestājās Rīgas Horeogrāfijas skolā. Lai Grietu varētu atbalstīt grūtajā baleta apguves ceļā, vecāki bez minstināšanās no Liepājas pārcēlās uz dzīvi galvaspilsētā. Mamma vaļsirdīgi stāsta: “Arī man bērnībā bija sapnis kļūt par balerīnu, taču tas palika nepiepildīts – mani neuzņēma horeogrāfijas skolā, jo pirms tam baletu nebiju dejojusi. Dzīvoju mazā pilsētiņā, kur nevienas studijas nebija. Droši vien tādējādi īstenoju savu sapni, taču šis noteikti nav gadījums, kad bērnam kaut kas tika uzspiests. Lai pārliecinātos, ka Grietai tiešām patīk balets, piedāvāju viņai citas izvēles iespējas, līdztekus vedot uz mākslas vingrošanu, šova dejām, flautas spēli. Tomēr nekas viņu neaizrāva tik ļoti kā balets.”
Septembrī Grieta baletā mācīsies jau 3. klasē (vispārizglītošajā skolā – 7. klasē). Jautāta par slodzi, viņa ir atklāta: “Skolā baleta nodarbības ir katru dienu, izņemot svētdienu. Taču svētdienās ļoti bieži notiek izrādes vai mēģinājumi. Dienās, kad ir gan skola, gan izrāde, izeju no mājas astoņos un atpakaļ esmu tikai deviņos desmitos. Tomēr man ļoti patīk dejot, tāpēc par to it nemaz nebēdāju. Kad sākās vasaras brīvlaiks, pietika ar nedēļu, lai sailgotos pēc skolas.Agrāk mans kvēlākais sapnis bija dejot uz Operas skatuves. Kopš vairākas mazas lomiņas, piemēram, Pelīti baleta izrādē Riekstkodis, uz tās esmu dejojusi, sapņoju reiz atveidot galveno lomu baletā Žizele. Lai to sasniegtu, vēl ļoti daudz jātrenējas,” apņēmīgi saka Grieta.
Katru gadu skolā jāapgūst aizvien sarežģītākas baleta kustības. Daudz un smagi jāstrādā, lai spētu tās maksimāli labi izpildīt. “Dažreiz ļoti sāp kājas, bet nākamajā dienā jādejo izrādē. Taču pie visa var pierast, ja patīk tas, ko dari. Par katru sīkumu čīkst tie, kuriem nav īstas mīlestības pret baletu,” ir pārliecināta Grieta. Viņas skolotāja Marina Seiko reiz teikusi – ja baletdejotājam nekas nesāp, viņš ir miris. Tā arī esot! Ja ir labi pastrādāts, parasti kāds muskulis iesāpas vai tulzna ir uzberzta.
“Daudz ko nedrīkst ēst, no saldumiem var vienīgi šokolādi ar 99% kakao enerģijai pirms eksāmeniem. Balerīnas ēdienkarti galvenokārt veido augļi, dārzeņi un zivis. Nav ieteicams bieži ēst gaļu, jo tā veicina muskuļu masas veidošanos, taču mums jābūt slaidām. Šā paša iemesla dēļ nedrīkst nodarboties ar riteņbraukšanu un slēpošanu, aizrauties ar peldēšanu,” viņa stāsta.
Vai nebija žēl no tā visa atteikties? “Iespēja dejot baletu noteikti ir tā vērta,” Grietas balsī skan pārliecība. Viņas darbaspējas ir apbrīnojamas. Šovā Latvijas zelta talanti viņa tika līdz finālam, tāpēc vajadzēja uzstāties ar ko īpašu. Lai gan nekad dzīvē nebija dejojusi ar puantēm (viņai tolaik bija tikai deviņi gadi), nedēļas laikā apguva šo māku un, graciozi tipinot, izpildīja priekšnesumu.Par šo meiteni mēs noteikti vēl dzirdēsim!