Atlases kritēriji un diētas 2
Jautāta par striktajām diētām, kas regulāri esot jāievēro visiem baletdejotājiem, Ieva atbild, ka tas ir mīts. Pusbadā nevienu nespiež dzīvot, jo tad gluži vienkārši nepietiktu enerģijas dejošanai. Tiesa gan, jāievēro veselīga uztura pamatprincipi, jāizvairās no trekniem produktiem, taču tas nāktu par labu ikvienam.
Vai baleta nodarbības var apmeklēt ne tik slaidi bērni un jaunieši? “Ja ar to vēlas nodarboties savam priekam, droši! Kustības nāks tikai par labu. Bet, ja grib kļūt par profesionālu baletdejotāju, tomēr jābūt slaidam. Ja ir lielāks ķermeņa svars, lielāka slodze gulstas uz locītavām un ir lielāks risks tās traumēt. Tas gan vairāk attiecas uz pieaugušajiem, taču vīriešiem partneres ir jāceļ – un, jo smagāka sieviete, jo grūtāk. Daudzos ārvalstu teātros, ja balerīnas svars kaut par kilogramu pārsniedz normu, vīrieši var atteikties viņu celt, lai nesavainotu muguru. Tas nozīmē, ka balerīna tiek sūtīta bezalgas atvaļinājumā līdz formas atgūšanai.
Ja vēlies savu dzīvi saistīt ar baletu, par fizisko formu jārūpējas. Publika uz skatuves grib redzēt mākslu, skaistu pasaku, nevis cilvēkus ar liekajiem kilogramiem, kādus ikdienā pārpārēm sastop trolejbusā un uz ielas.”
Kā iespējams noteikt, vai bērnam ir cerības spoži iemirdzēties pie baleta pasaules debesīm? Neviens par izcilu dejotāju nepiedzimst, tomēr ķipars no vecākiem pūrā var būt saņēmis fiziskās dotības, kas ceļu pretī panākumiem var ievērojami atvieglot. Priekšrocības sniedz augsts pēdas pacēlums (velve), plašs gūžu izvērsums, pietiekama saišu elastība un citi kritēriji, kurus ņem vērā, uzņemot audzēkņus baleta skolā. “Piemēram, ja saites ir samērā neelastīgas, ir grūtāk augstu celt kājas. Savukārt, ja saites ir hiperelastīgas, to var izdarīt maksimāli labi, bet grūtāk ir tās veikli savākt kopā lēcienā. Protams, ar smagu darbu ikvienu dotību var attīstīt. Mana pieredze liecina, ka baletā svarīgāka ir motivācija un mērķtiecība, nevis dabas dotās priekšrocības. Dažreiz tie, kuri piedzimst ar ļoti labām dotībām, paļaujas uz tām un skolā palaižas slinkumā. Savukārt tie, kuriem daba priekšrocības nav devusi, mērķtiecīgi strādā, jo labi apzinās, ka tikai tā var kaut ko sasniegt. Tāpēc viņi nereti apsteidz šķietami perspektīvākos un kļūst par solistiem.”
Kā notiek nodarbība
Baleta nodarbībai, sākot no desmit gadu vecuma, ir trīs daļas. Sākumā veic kustības pie stieņa, otrajā daļā to pašu atkārto zāles vidū bez atbalsta, bet trešajā daļā ir lēcieni un piruetes. Mazākiem ķipariem viss nav tik nopietni. “Vairāk trenējam ritma un mūzikas izjūtu, veicam koordināciju attīstošus vingrojumus. Sākumā iesildāmies, pavingrojam uz paklājiņa. Pēc tam mazie stājas pie stangas un mācās vienkāršākas baleta kustības. Pavisam nedaudz, mierīgi, tik, cik var. Beigās ir deju soļi aplī vai pa diagonāli, lai attīstītos telpas izjūta,” skaidro Ieva
.Ja grib izaugsmi, nodarbības jāapmeklē regulāri. Ja mēnesi izlaiž, tas prasmju ziņā atmet stipri atpakaļ, daudz kas jāapgūst no jauna.
Puantēs neiesaka kāpt, pirms nav nosvinēta desmitā dzimšanas diena. Taču vecums nav noteicošais. Jāraugās, lai kājas būtu sagatavotas šim uzdevumam – nostiprināti muskuļi, potītes un ceļu locītavas. Kāju sagatavošana ir ilgstošs un grūts darbs, tāpēc ne visām meitenēm ir lemts dejot puantēs. Daudzām nostāties taisni uz purngala vienkārši neizdodas. “Pirmajās nodarbībās vismaz pie manis var ierasties parastā sporta tērpā un zeķītes, lai pārbaudītu, vai tas vispār patīk. Iesaistoties nopietnāk, nepieciešamas mīkstās baleta čībiņas. Meitenēm baleta kustības visērtāk veikt bodijā un zeķbiksēs, puišiem – krekliņā ar īsām piedurknēm un šortos.”
Maksa par baleta studijas vai interešu pulciņa apmeklējumiem atkarībā no reģiona (Rīgā ir dārgāk), nodarbību skaita un pedagoga kvalifikācijas svārstās no desmit līdz pat simt eiro mēnesī. Viena nodarbība – vidēji deviņus eiro. Mācības Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā ir bez maksas.
