Mammīt, gribu būt balerīna! Kā notiek baleta nodarbības bērniem? Vai tās var kaitēt veselībai? 2
36,6 °C konsultante IEVA IMMERTREIJA, dejotāja, studijas Baleta klase vadītāja
Droši vien jebkura maza meitene kaut vai brīdi ir sapņojusi kļūt par baletdejotāju. Daudzi vecāki pret to kategoriski iebilst, jo tādu mākslas filmu iespaidā kā Melnais gulbis, kur Natālijas Portmanes atveidotā balerīna psiholoģiskās spriedzes ietekmē pat zaudē veselo saprātu, par šo profesiju radies visai skarbs iespaids.
Vai balets tiešām prasa treniņus no rīta līdz vakaram septiņas dienas nedēļā, pastāvīgu striktu diētu, neizbēgamas locītavu operācijas un došanos pensijā jau pirms četrdesmit, jautājām šīs jomas speciālistiem.
“Balerīnu var pazīt jau pa gabalu pēc staltās stājas, grācijas un sievišķīgās gaitas. Viņa liek pēdu pie zemes, sākot no pirkstgala, nevis slāj ar papēdi pa priekšu, kā diemžēl to dara daudzas jaunietes. Nodarbojoties ar klasisko deju, var uzlabot kustību koordināciju un lokanību. Treniņos tiek stiepti un nostiprināti muskuļi, veidojot slaidu ķermeni, nevis izteiktu muskuļu masu kā, piemēram, aerobikas nodarbībās. Klasiskā mūzika veicina bērna intelektuālo attīstītību.
Vecāki ne vienmēr ved atvasi uz nodarbībām tāpēc, ka vēlas izaudzināt profesionālu baletdejotāju. Reizēm mērķis ir daudz piezemētāks, piemēram, uzlabot stāju. Daudzi bērni sēž pie datora šķību muguru, un vecāki saprot, ka kaut kas jādara lietas labā,” stāsta studijas Baleta klase vadītāja Ieva Immertreija.
Jautāta, vai baletu var uzskatīt par veselībai kaitīgu, viņa godīgi atzīst: “Kā jebkura fiziskā aktivitāte, arī balets ir saistīts ar traumu gūšanas risku, it īpaši, ja ar to nodarbojas profesionāli. Piemēram, skriešana pa parku uzlabo pašsajūtu un veselību, taču, ja skrien profesionāli, proti, augām dienām trenējas un regulāri piedalās sacensībās, ar laiku bojājas ceļu locītavas. Tāpat ir ar baletu. Ja nolemj, ka bērns mācīsies baleta skolā, tas viņam nozīmēs iešanu pāri sava ķermeņa spēju robežām. Viņu lauzīs, un viņš pats sevi lauzīs, turklāt, visticamāk, priecāsies par to. Taču balets var būt arī vaļasprieks, kad bērns, piemēram, reizi nedēļā apmeklē baleta studiju vai pulciņu, kur prasības nav tik augstas. Nodarbībās nevienam, kur nu vēl bērnam, nelieku darīt vairāk, nekā ļauj, teiksim, gūžu izvērsums. Katrs dara, cik var un cik grib.”
Ceļš uz profesionālo baletu
Pirms prāto, cik cieši bērna dzīvi saistīt ar baletu, jānoskaidro, vai interese par to nav vien īslaicīga kaprīze. Vienīgais veids, kā to izdarīt, – aizvest uz nodarbību. Daudziem ķipariem patīk dejot, kustēties mūzikas ritmā. Vecāki ir pārliecināti – dzimis baleta skatuvei! Taču nereti, saskaroties ar pirmajām grūtībām kustību apguvē, entuziasms noplok. Piemēram, daudzas mazās dāmas vairāk par pašu baletu vilina iespēja uzvilkt gaisīgos bruncīšus. Mēdz būt arī otrādi: bērniņš sākumā šķiet sasaistīts un neieinteresēts, bet pamazām atraisās un iemīl klasisko deju. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, vienīgajā iestādē Latvijā, kur var iegūt baletdejotāja diplomu, audzēkņus uzņem no desmit gadiem, līdz ar to teorētiski šajā vecumā nekas nav nokavēts. Tomēr, lai iestātos, jāiztur konkurss, un tas izdodas tikai tiem, kuriem ir iemaņas (vērtē fiziskās dotības, muzikalitāti, ritma izjūtu, artistiskumu un dejiskumu). Tātad jau pirms tam kaut kur jātrenējas.
Horeogrāfijas vidusskolai ir sagatavošanas klases, kur audzēkņus uzņem no 8–9 gadu vecuma. Savukārt baleta studijās, kas atrodamas gan Rīgā, gan citās pilsētās, klasisko deju var apgūt jau no 3–4 gadu vecuma. Skolā dažkārt uzņem arī bērnus, kuri nodarbojušies ar citu, baletam radniecīgu fizisko aktivitāti, teiksim, mākslas vingrošanu vai tautas dejām. Piemēram, deju kolektīvos Dzirkstīte un Liesma, māca arī klasiskā baleta pamatus. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā jāmācās astoņus gadus. Tas ir vienīgais ceļš, kā iespējams kļūt par Latvijas Nacionālās operas baleta solistu.
Skolu parasti absolvē 18 gadu vecumā. Nodejojot 18 sezonu uz Operas skatuves, tiešām var doties pensijā. Aizrautīgākie gan prom iet nesteidzas, bet visbiežāk 40 gadi kļūst par karjeras robežslieksni. Tomēr tas nenozīmē, ka vīrieši un sievietes pašos spēka gados ir kā izmesti no laivas un turpmāk spiesti savas dienas vadīt dīkā. Daudzi dejotāji ir tālredzīgi un līdztekus baletam augstskolā apgūst citu specialitāti. Liela daļa kļūst par baleta pedagogiem.
