Latvijā nedzirdīgas grūtnieces saņem unikālu atbalstu. Novērtēts Eiropā! 0
Latvijā tapušais projekts, kura ietvaros nedzirdīgām sievietēm sniedz atbalstu gaidībās un dzemdībās, iekļuvis Eiropas konkursa finālā.
“Ja cilvēkam ir atņemta viena maņa, citas kļūst spēcīgākas. Nedzirdīgu sievieti dzemdībās pārņem stipras sāpes, kas turklāt saasinās baiļu dēļ. Viss notiek ķermeņa lejasdaļā, viņa neko neredz, viņa nezina, kādas procedūras veiks mediķi, viņai pat nav skaidrs, vai dzemdību gaita rit normāli vai tomēr ir kādi sarežģījumi. Viņu māc bailes un neziņa, pārņem stress, kā dēļ dzemdību procesā nereti rodas ne vien emocionāla trauma, bet arī dažādas fiziskas komplikācijas,” tā nedzirdīgas sievietes izjūtas radību procesā raksturo Diāna Zālamane-Leite, kurai kopā ar savu labāko draudzeni Ilzi Kundziņu pirms aptuveni septiņiem gadiem radās ideja, ka šādām sievietēm nepieciešams fizisks, emocionāls un informatīvs atbalsts šajā nozīmīgajā brīdī.
Savulaik uzzinājušas par kādu neveiksmīgu gadījumu, kad ārstiem šķitis – kāda nedzirdīga māmiņa dzemdībās neadekvāti uzvedusies. Abas draudzenes, kuras tolaik pašas nesen bija kļuvušas par mammām, pārdomājot šo situāciju, sapratušas, ka problēma ir saistīta ar sievietes dzirdi. “Patiesībā viņu vienkārši māca bailes, viņa nezināja, kas ar viņu notiek un kas tiks darīts,” stāsta Diāna.
Abām ilgi nebijis jādomā – sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību sievietes ķērās pie projekta “Nepalikt vieniem klusumā” rakstīšanas. Drīz vien tas tika apstiprināts un īstenots. Sākotnēji divos apmācību kursos tika apmācītas kopumā 10 speciālistes – piecas dzirdīgas un piecas nedzirdīgas, kas varētu profesionāli sniegt atbalstu sievietēm dzirdes invalīdēm gan dzemdībās, gan pirms un pēc tām. Visas apmācītās sievietes arī pašas ir māmiņas. Turklāt apzināti piecas no tām nedzirdīgas, lai spētu līdz mielēm izprast, kā ir laist pasaulē bērnu, esot nedzirdīgai, un kā ir būt mammai, kura nedzird.
Aktīvs sadarbības partneris projektam bijis Rīgas Dzemdību nams, jo arī medpersonālam nedzirdīgas pacientes rada stresu tieši komunikācijas grūtību dēļ. “Dzemdību laikā ir daudz emociju, un arī mediķu centieni sazināties rakstiski ne vienmēr strādā, tāpēc dzemdību nama mediķi ļoti priecājās par šo atbalstu un ir ļoti atvērti, jo tas arī viņiem atvieglo darbu,” stāsta projekta koordinatore.
Atbalsta persona ir nemitīgi klātesoša dzemdībās kā vidutājs starp mediķiem un sievieti, taču nedarbojas kā surdotulks vien, jo sniedz arī emocionālo un psiholoģisko atbalstu, kā arī konsultē par radību procesu, lai sieviete būtu mierīgāka un justos drošāk. Tāpat speciālistes palīdz apgūt visu jauno pēc bērniņa nākšanas pasaulē un ir līdzās arī gadījumos, kad dzemdību iznākums nav priecīgs.
Projekts dienas gaismu ieraudzīja 2012. gadā un par ES fondu līdzekļiem ilga divus gadus. Taču apzinoties tā nozīmību, turpmāk to apņēmās finansēt Rīgas dome. Un dara to vēl aizvien. Aktīvi darbību turpina divas no projektā apmācītajām speciālistēm. Aizvien vairāk nedzirdīgās topošās māmiņas uzzina par projektu un iesaistās arvien agrākā grūtniecības periodā, jo jūt nepieciešamību pēc šāda atbalsta. Kopš projekta sākuma līdz šim brīdim pasaulē nākuši 22 bērniņi, kuru māmiņas dzemdībās atbalstījušas projektā apmācītās speciālistes. 35 māmiņas izmantojušas pēcdzemdību atbalsta personu pakalpojumus, bet 44 nedzirdīgas māmiņas apmeklē izveidoto “Nepalikt vieniem klusumā” māmiņu klubu.
Ne velti pirms pieciem gadiem ar ES fondu līdzekļiem iedzīvinātais projekts turpina savu gaitu arī šodien. To, ka tas ir ļoti nozīmīgs un nepieciešams, atzinusi ne tikai Latvijas Nedzirdīgo savienība, Rīgas Dzemdību nams un Rīgas dome. Atzinību Latvijā radītais projekts guvis arī Eiropas mēroga konkursā “RegioStars Awards”, iekļūstot tā finālā. Konkurss apbalvos veiksmīgākos, inovatīvākos un iedvesmojošākos ar ES fondu līdzfinansējumu īstenotos projektus 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Viena no kopumā piecām konkursa kategorijām, kurā Latvijas projekts līdzās vēl pieciem citiem projektiem kandidē uz šā gada galveno balvu, ir “Sieviešu iespējas un aktīvā līdzdalība”. Labākos projektus katrā no kategorijām noskaidros un apbalvos 10. oktobrī Briselē Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros.
