“Mammadaba” Lielaucē: ieklausoties sacensību dalībniekos, sezonas maratons saīsināts 0
Vecais pīļtēviņš, kurš, vienu kāju pacēlis, snauduļoja uz pussatrunējuša bluķīša Lielauces ezera maigajos vilnīšos, tādu jezgu tik agri no rīta vēl nekad nebija piedzīvojis.
Līdz ar pirmās rīta blāzmas parādīšanos pie debesjuma laivu bāzē, piekrautus ratiņus rībinādami, kātu tubusus padusē pasituši un milzīgas mugursomas plecos uzmetuši, saradās arvien vairāk un vairāk ļaužu. Kā vēlāk noskaidroja pīļtēviņš, iemesls vienkāršs, bet spiningot gribošiem ļaudīm nozīmīgs – savu sešu posmu garo skrējienu uzsāk jau ceturtais “Mammasdabas” atklātais čempionāts spiningošanā.
Jā, nu jau ar pilnu pārliecību var teikt, ka šīs sacensības kļūst arvien populārākas. Sacensību rīkotāji labprāt ieklausās dalībnieku vēlmēs un ierosinājumos, sacensību galvenais sponsors www.eboat.lv, atbalstītāji SIA “Salmo”, SIA “Dole Marine”, SIA “Gold Fishing” un žurnāls “Copes Lietas” un pasākuma rīkotāji AS “Latvijas valsts meži” sacensību uzvarētājiem sarūpējuši daudz un dažādas balvas, sacensību norise vienmēr raita, tiesāšana barga, bet korekta.
Sakoptie ezeri un labiekārtotās laivu bāzes ar zinošiem un laipniem darbiniekiem ir tieši tas, kas vajadzīgs īstiem copmaņiem, un, pateicoties visam iepriekš minētajam, šogad uz pirmā posma startu bija ieradušās divpadsmit komandas, no kurām desmit cīnīsies par uzvaru sešu posmu kopvērtējumā un galveno balvu. Tieši ieklausīšanās sacensību dalībnieku ierosinājumos kļuva par iemeslu tam, ka garais desmit dienu sacensību maratons tika saīsināts gandrīz uz pusi. Šogad sacensības norit sešos posmos, pa vienai reizei katrā no pieciem “Mammasdabas” apsaimniekotajiem ezeriem, bet dāsnajā Lielauces ezerā divas reizes – vasaras sākumā un rudenī.
Sacensībām atvēlētās septiņas stundas aizskrien vēja spārniem, un laivu piestātnei jau tuvojas pirmā laiva. Neskatoties uz to, ka protokolā šoreiz apaļa nullīte, vīri tik smaida un teic, ka pirmajā reizē uz neko lielu arī neesot cerējuši, zemmēru bijis krietni daudz, kaut kas lielāks norāvies, bet iepazinuši ezeru un sapratuši, kur un ar ko vajadzētu ķert. Pārējie nāk ar zivīm. Līdaku izmēri samērā pieticīgi, lielākā 2,390 kg. Modris Skulte un Dāvis Griķis berzē rokas, šī mamzele viņu komandu “M&D” ierindo godpilnajā trešajā vietā. Modrim papildu bonuss – balva par lielāko zivi.
Otro vietu ar neatlaidību izkapā komanda no Talsiem ar skanīgu nosaukumu “Emīlija–Talsi” Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks, viņu loms virs pieciem kilogramiem, bet to, ka kopībā ir spēks, kārtējo reizi pierāda komanda ar vistrāpīgāko nosaukumu “Komanda”, apsteidzot otrās vietas ieguvējus par krietnu kilogramu, viņu kontā arī lielākais asaris 750 gramu vērtē. Pirmās vietas ieguvēji Aigars Līdumnieks un Kaspars Grablovskis uzskata, ka tieši nosaukumā ir spēks.
Pirmais posms noslēdzies, uz nelielu sarunu aicināju pagājušā gada Lielauces posma uzvarētājus brāļus Artūru un Uldi Veidemaņus, kuri savai komandai nosaukumu devuši par godu Lielauces pilij un komanda tā arī saucas “Pils2”.
– Kas jūs pamudina piedalīties sacensībās?
– Droši vien vēlme pārbaudīt savus spēkus. Pavērot, kā to dara citi, ja mums iet sliktāk, tad vajag kaut ko mainīt. Protams, svarīgs faktors ir sacensību gaisotne, adrenalīns, pārējo komandu rezultātu gaidīšana un salīdzināšana.
– Cik bieži un ko makšķerējat?
– Pāris reizes mēnesī noteikti sanāk. Pamatā jau no sezonas sākuma ķeram līdakas un asarus, bet, kad iesilst ūdens un apetīte uzrodas resnuļiem līņiem, tad spiningojam tikai pa ceļam līdz iebarotajai vietai, un nakti pavadām, copējot līņus.
– Cik lieli ir jūsu lomi?
– Lielākā noķertā līdaka ir tuvu pie astoņiem kilogramiem. Liels retums nav piecnieces. Esam izvilkuši kādus desmit asarus svarā ap kilogramu. Līņu normu var savilkt gandrīz vienmēr, tad mazākos laižam vaļā un paturam prāvākos eksemplārus.
– Ko domājat par zivju resursu stāvokli ezerā?
– Domājam, ka tas ir stipri mainīgs. Pēc bargām ziemām un slāpšanas zivju kļūst mazāk, bet drīz vien daba atjauno savus resursus, un tad atkal ķeras vareni.
– Kā esat apmierināti ar šogad Lielaucē izcīnīto piekto vietu?
– Nu, neesam apmierināti. Kaut ko acīmredzot nedarījām īsti pareizi, iespējams arī, ka netrāpījām uz zivīgās vietas. Pēc sacensībām aprunājāmies ar citu komandu dalībniekiem, dalījāmies pieredzē. Ir patiess prieks par gaisotni, kas valda “Mammasdabas” sacensību laikā, neviens neko īpaši neslēpj, drīzāk otrādi – pamāca un dalās pieredzē.
Saku paldies vīriem par interviju un dodos bildēt pīļtēviņu. Būdams piederīgs makšķernieku kastai, izjūtu patiesu gandarījumu par labo auru, kura pavada “Mammasdabas” sacensības, un priecājos, ka ir tādi ļaudis, kuri netur sveci zem pūra, bet pāri visam valda lozungs: “Uzvar viens, iegūst visi!”
