Mamma un viņas četri bērni no Jēkabpils cīnās par veselību: “Emocionāli smagi ir pieņemt, ka esam kļuvuši par invalīdiem”
0
Baiba Safranova jau pērnā gada nogalē vērsās pēc sabiedrības palīdzības, jo bija nonākusi prātam neaptveramā situācijā, taču nu palīdzības lūgums ir aktuāls atkal, jo, lai gan cik neiespējami tas neizklausītos, ir kļuvis vēl sarežģītāk.
“Ir dienas, kad vienkārši gribas padoties! Paslēpties no visas pasaules un no malas noskatīties, kas notiks tālāk… Nav spēka turpināt cīnīties, cerot uz kādu palīdzību vai atbalstu…”
Šādus vājuma, sāpju un bezpalīdzības brīžus pazīst visas īpašo bērnu mammas. Arī Baiba no Jēkabpils. Viņas ģimenē aug Mareks (14), Emīlija (12), Kārlis (7) un Paula (4 gadiņi). Visa viņu dzīve apgriezās kājām gaisā pirms četriem gadiem.
Mammas un arī pārējo bērnu veselība sāka krasi pasliktināties. Parādījās dažādi sāpju simptomi. Tad radās aizdomas, ka visai šai diagnožu buķetei varētu būt ģenētisks cēlonis.
Katram ir savas diagnozes, bet visiem kopā ir nepieciešami izmeklējumi, speciālistu konsultācijas, medikamenti, injekcijas. Bērniem ir parādījušās progresējošas locītavu slimības, dažādi alerģiski iekaisumi un reakcijas, vienam ir vajadzīgi speciāli ortopēdiskie apavi, citam – ģenētiķa izmeklējumi un konsultācijas, vēl citam – injekcijas un pastāvīga speciālistu uzraudzība.
Tomēr Baiba cenšas turēties un dara visu iespējamo, lai bērni neredzētu, cik viņai ir grūti. Uz jautājumu, kas ir laime, Baiba atbild: “Kad tu ej garām aptiekai un neej iekšā, jo tev nekas nesāp. Kad tu ej garām veikalam un tev tur nekas nav vajadzīgs. Tu vienkārši ej mājās, kur tevi gaida un mīl.”
Lai cik ierobežota ir ikdienas rocība, Baiba vienmēr ir centusies rast risinājumus, lai bērni būtu saposti un ārēji būtu iespējami maz liecību tam, cik patiesībā viņiem ir grūti.
Pirms pāris dienām Baiba pārdzīvoja vēl vienu triecienu: “Šis rīts kaut kā emocionālāks kā citi! Galva sāp, acis sarkanas. Viss ķermenis trīc, bet tas neattur no ikdienas pienākumiem! Ir smagi, kad dzīve izstrādā ļaunus jokus. Emocionāli smagi ir pieņemt, ka slimības rezultātā pati un bērni ir kļuvuši par invalīdiem. Un bonusā pēc 16gadu kopdzīves tu paliec viena ar visu sarežģīto.”
Baibas vīrs bija nolēmis padzīvot atsevišķi. Visticamāk, noguris no šīs spriedzes, jo jau iepriekš noslēdzās sevī un neisaistījās.
Viņa šobrīd ar bērniem atrodas BKUS rehabilitācijas nodaļā: “Šeit uzreiz reaģēja uz manām asarām un izmisumu, lai arī man šodien pat nav vizīte.”
Baibai ir ļoti nepiieciešams finansiāls atbalsts, jo nekas jau nav atcelts, bet tagad par visām vizītēm un braucieniem no Jēkabpils uz Rīgu un atpakaļ ir jāmaksā pašai. Cīņa par veselību neapstājas.
“Mūsu dzīve neapstājas, bet tikai jāsaprot kā tikt pāri šim posmam. Mēs ar bērniem būsim no sirds pateicīgi par katru ziedoto centu.”
Baiba Safronova
Mērķis: Ziedojums ārstniecībai
LV05HABA0551014619185
PayPal [email protected]
