“Mamma tev teica lai tu nečurā izlietnē, bet tu čurā!” Latviešu bērnu vecāki dalās ar smieklīgākajiem savu atvašu publiskajiem izteicieniem, kas liek nosarkt 0
Grūti lasīt bez smiekliem. Soctīklā “Thread” kāda sieviete aizsākusi diskusiju par bērnu smieklīgiem izteicieniem, padaloties pati ar sava bērna pateikto.
Viņa raksta: “Šodien veikala rindā pirms mums stāv onkulītis. Smaidīgs, runājas ar mūsu trīsgadnieku. Dēls pēkšņi: “Tev nav vispār zobi, Tu daudz saldumus esi ēdis.” Onkulītis smaidot atbild: “Tā gan laikam ir, jā!” Dēls: “Un tagad Tu neko nevari sakost, tikai putras!”
Un es tik stāvu un smaidu, jo ko citu darīt – šis ir tas patiesuma vecums, neko sliktu viņš ar to nedomāja, bet teica, ko redz. Pēc tam izrunājām, ka nav smuki citiem norādīt par kādiem trūkumiem. Un tas uzjumdija man atmiņā meitu tajā pašā vecumā, arī runāja visu, ko redz. Bet arī tika mācīts, ka nevar skaļi teikt, ka kāds smird u.tml.
Arī situācija veikalā, iet vīrietis, ļoti ož pēc urīna. Meitai skaļa balss, pienāk man un saka: “Mammu, tas onkulis nelabi smaržo!” Teicu, ka runājām taču, ka skaļi par citiem neko tādu nesaka. Bet viņa uzstāja: “Es jau neteicu, ka smird. Es teicu, ka nelabi smaržo!” Smaržo nav slikts vārds.”
Tālākajos komentāros pie šī ieraksta ir virkne bērnu izteicienu pērļu. Turpinājumā dažas smieklīgākās!
“Manai meitai bija kādi trīs gadi, kad, ejot prom no pārpildīta laukumiņa, viņa skaļi jautāja tētim: “Tēt, vai varēsim atkal spēlēt dupša cauruma spēli?” (Spēle kur viņš skrienot apstājas kājām plati un mazā tad skrien cauri). Toreiz gribējās vienkārši nomirt no kauna.”
“Reiz kāds ļoti apaļš vīrietis, kaut ko gar telekomunikāciju aku ņēmās. Riktē trepes, kāps iekšā. Meita viņam saka – nekāp, tu esi pārāk resns. Iesprūdīsi un netiksi ārā. Man pašai gribējās tajā akā iekāpt.”
“Ģimenīte brauc autobusā, bērns saka tētim: “Mamma Tev teica lai Tu nečurā izlietnē, bet Tu čurā.””
“Mājās kaut kad bija aktuāla miršanas tēma un biežākie nāves cēloņi-laikam bijām teikuši, ka tie ir vecums. Situācija: iekāpjam sabiedriskajā transportā, apsēžamies un pēc pāris minūšu klusuma un novērojuma pauzes, tajā laikā četrgadnieks, paziņo:”te ir daudz veci cilvēki, viņi drīz mirs!””
“Mans dēls vakariņo, novēro pie blakus galdiņa divus vīriešus un vienam tāds mazliet lielāks deguns, ko es pat neievēroju līdz brīdim, kad dēls pilnā balsī nospridzināja pa kafe – mamm, viņš, laikam, daudz urbināja degunu, ka viņam tik lielas nāsis izauga.. (mēs dažkārt mājās jokojam par to, ja urbina degunu, tad begimotiņa nāsis būs).”
“Meitai bija 2gadiņi, sēžam, gaidām rindā pie ārsta. Atveras kabineta durvis un ārā nāk ražena auguma vīrs, meita, ieraugot viņu, skaļā balsī “Ūuuu, kāds liels tētis!” Visi smieklos.”
“Un vel meita maza zoodārzā pie tā lodziņa, kur pērk biļetes skatijās iekšā un prasija vai te jau sākās zvēri, jo biju viņu padusē paķērusi.”
“Mums kaimiņos dzīvo vīrietis kam ir kājas protēze, un meita vasarā satiekot viņu kāpņutelpa viņam pajautāja – kāpēc tev ir robota kāja? Tu esi robots?”
