Mamma pensijā, bet negrib pieskatīt bērnus. Meita dusmīga 0
Lasītāja Santa raksta: “Sveiki! Man ir jautājums par attiecībām ar mammu. Pēdējā laikā esam gandrīz vai uz nažiem. Mamma ilgu laiku strādāja vadošā amatā un tikai nesen beidzot aizgāja pensijā. Redzēju, ka viņai jau sen bija grūti tikt galā ar darbiem un centos pierunāt, lai mamma beidz strādāt. Atklāti sakot, darīju to gan tāpēc, ka man bija mammas žēl (viņai ir jau 68 gadi), gan arī tāpēc, ka cerēju – viņa palīdzēs pieskatīt manus bērnus. Un runa nav par mazuļiem – manai meitai ir 11 gadi, dēlam – deviņi , viņi ir skolēni un ar daudz ko tiek galā paši. Tomēr būtu labi, ja kāds dēlam palīdzētu tikt mājās no skolas un pabarotu viņus abus, jo es pati un mans vīrs pārnākam no darba tikai vakarā. Taču man par lielu pārsteigumu mamma atteicās, kad lūdzu viņai uzņemties šo pienākumu. Viņa varot atnākt pāris reizes nedēļā, bet pārējā laikā viņai esot savi plāni. Zinu, ka viņai ir daudz draugu un paziņu, tomēr nesaprotu, kas pensionārei tik svarīgs darāms, ka nevar mazliet piepalīdzēt ar saviem mazbērniem. Turklāt, kad vēlamies mammu apciemot, mums viņa esot jābrīdina iepriekš un jāsarunā tikšanās.
Nesen gribējām pārsteigt mammu viņas dzimšanas dienā un ieradāmies ciemos negaidot. Mamma nevis priecājās, ka darba dienas vakarā esam atbraukuši viņu apsveikt, bet sadusmojās, tāpēc nekāda lielā ciemošanās nesanāca. Vispār mamma liekas ļoti nervoza, kopš ir pensijā, un es nesaprotu, kāpēc. Beidzot taču viņa var nestrādāt un atpūsties. Par šo visu esmu apvainojusies, pat nezinu vairs, kā pret mammu izturēties, kā ar viņu runāt.”
Atbild psihodinamiskā psihoterapeite Ilze Akmene:
Labdien, Santa!
Aiziešana pensijā ir būtiskas pārmaiņas cilvēka dzīvē. Daži pētījumi liecina, ka darba atstāšana ir viens no visvairāk stresu radošajiem notikumiem visas dzīves garumā. Būtībā cilvēkam, aizejot pensijā, ir jāpārkārto viss, sākot ar dienas režīmu (lai gan celšanās un gulētiešana var nemainīties) un beidzot ar laika pavadīšanu. Savā ziņā tā ir kā izkāpšana uz citas planētas. Cilvēku nodarbina domas – ko tagad iesākt, kā lietderīgi un vienlaikus patīkami izmantot savu laiku?
Jūsu mamma ir strādājusi vadošu darbu un pensijā aizgājusi diezgan vēlu – iespējams, viņai ir paticis un labi padevies organizēt un vadīt cilvēkus. Tagad viņa ir palikusi viena un pirmā reakcija var būt pat šoks par to, kā ikdiena ir mainījusies. Negaidiet, lai mamma uzreiz uzņemas jaunus pienākumus – viņai vispirms jāaprod ar situāciju. Iztēlojieties sevi grūtas darba dienas vakarā – vai jums uzreiz gribētos mesties jaunos darbos? Droši vien ne. Domājams, jūsu mamma vispirms grib atpūsties un saprast, ko viņa vēlas darīt tālāk. Nereti darbā ļoti aizņemti cilvēki ir sapņojuši un plānojuši, ko darīs, aizejot pensijā, un ir pārsteigti un vīlušies, ka sajūtas ir pavisam citādas, nekā viņi gaidījuši. Cerētā atvieglojuma vietā bieži nāk apjukums un trauksme, sajūta, ka cilvēks ir pazaudējies. Reizēm piezogas arī nevajadzīguma sajūta – vakar vēl biju vadītājs, bet šodien nemaz nezinu, ko īsti man vajadzētu darīt. Ļaujiet mammai tikt galā ar visām šīm sajūtām – gan kādu laiku atpūsties, gan pierast pie jaunās dzīves. Jautājiet, ko jūs varat palīdzēt viņai. Jā, viņa ir pensionāre, kurai tagad ir daudz brīva laika, bet, iespējams, varat būt mammai noderīga, ļaujot runāt par to, kā viņa jūtas jaunajā situācijā, un apliecinot, ka viņa joprojām ir mīlēta un vajadzīga.
Ļoti iespējams, ka mamma, tikusi pāri apjukuma laikam, pati izteiks vēlēšanos palīdzēt jums ar mazbērniem. Ja tā nenotiks, vajadzētu cienīt mammas nostāju un ievērot viņas vajadzības. Jūs rakstāt, ka mammai ir daudz draugu un paziņu – varbūt viņa jūtas beidzot nopelnījusi iespēju brīvi satikties ar visiem šiem cilvēkiem un kādu laiku izklaidēties. Galvenais, nesteidzināt mammu un neizdarīt uz viņu spiedienu. Cilvēki pensijā nereti pārdzīvo arī, ka citi nerēķinās ar viņu laiku un plāniem, tāpēc labāk ir iepriekš brīdināt, ka vēlaties ierasties uz mammas dzimšanas dienu. Mamma redzēs, ka jūs viņu respektējat, un svētki izdosies priecīgāki. Un diez vai arī jūsu bērni gribēs “auklīti”, kas ir saīgusi un neapmierināta, jo piespiesta darīt to, ko īsti nevēlas. Labāk, lai mamma satiek mazbērnus retāk, bet no sirds un ar prieku – tas nāks par labu abām pusēm.”
