Mamma noslēgusi uztura līgumu ar svešinieku. Kā tādu atcelt? Vai bērniem vairs nav tiesību uz īpašumu? 1
Pirms diviem gadiem nomira tēvs, bet mamma no pārdzīvojumiem dabūja insultu. Pamazām izdevās viņu dabūt uz kājām, bet nupat viņa pēkšņi noslēgusi uztura līgumu ar svešu cilvēku, par kopšanu norakstot viņai māju. Kāda kundze esot piedāvājusi, un viņa piekritusi. Līdz šim es varēju ar visu tikt galā, jo nedzīvoju pārāk tālu – nekāda palīdzība no malas nebija vajadzīga. Šķiet, mammai pēc insulta radušās arī problēmas ar garīgo veselību – vairs īsti nesaprot, ko runā un dara. Vai tiešām man kā vienīgajai meitai uz vecāku nekustamo īpašumu vairs nebūs nekādu tiesību? Vai uztura līgumu ar to svešo sievieti iespējams atcelt? LIENE JELGAVAS NOVADĀ
Divpusējs darījums
– Uztura līgums ir divpusējs darījums, kura atcelšanu var prasīt arī viena no līgumslēdzējām pusēm – tātad uztura devējs vai uztura ņēmējs, taču tikai likumā noteiktu, svarīgu iemeslu dēļ, – skaidro juriste Kristīne Krēsliņa. – Likumā noteikts, ka par svarīgu iemeslu atzīstams katrs apstāklis, kas aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma attiecības. Turklāt puses var šādu līgumu izbeigt, savstarpēji vienojoties un noslēdzot saistību atcēlējlīgumu.
Svarīgi atcerēties, ka uztura līgums izbeidzas, ja uztura ņēmējs nomirst, bet, ja nomirst uztura devējs, tad uztura došanas pienākums pāriet viņa mantiniekiem, un viņiem bez ierunām jāpilda viss, kas līgumā bija paredzēts.
Uztura līgumu var arī atcelt, ja viena no līgumslēdzējām pusēm iesniedz prasību tiesā. Ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var prasīt atpakaļ nodoto mantisko vērtību, turklāt viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība. Tātad, ja uztura devējs nepilda uztura līgumā paredzētos pienākumus (piemēram, nemaksā mēnesī noteikto uztura naudu), uztura ņēmējs var vērsties tiesā ar prasību par līguma atcelšanu un saņemt atpakaļ savu īpašumu, bet uztura devējs nevar prasīt atmaksāt naudu, ko viņš iepriekš samaksājis uztura ņēmējam.
Atsevišķos līguma izbeigšanas gadījumos uztura devējam jāatdod uztura ņēmējam vai tā tiesību pēcniekam saņemtā mantiskā vērtība; savukārt viņš dabū atpakaļ visu, ko nodevis uztura ņēmējam virs likumisko procentu apmēra. Ir iespējami arī vēl daži citi izņēmuma gadījumi.
Kad darījums nav spēkā
Latvijas Civillikuma 1405. un 1440. pants nosaka vispārīgus gadījumus, kādos darījumu var atzīt par spēkā neesošu:
• ja darījuma dalībnieks nav bijis tiesībspējīgs (piemēram, darījumu noslēdz pilnvarotā persona, kuras pilnvaras termiņš ir beidzies) vai rīcības spējīgs (tiek uzskatīts, ka rīcības spējas nav nepilngadīgajiem, personām, kuras atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi);
• ja darījums noticis maldības, viltus vai spaidu rezultātā, t.i., ja persona nav izteikusi savu īsto gribu slēgt darījumu.
Tas nozīmē, ka jūsu mamma var sniegt prasību tiesā par uztura līguma atcelšanu, ja tas atbilst kādam no šiem nosacījumiem.
Ar prasību uz tiesu
Juristiem praksē nereti nākas konstatēt, ka noslēgtais uztura līgums skar citu personu intereses (neatraidāmās daļas tiesīgie, laulātie u.c.). Arī šajā gadījumā māte noslēgusi uztura līgumu ar svešu cilvēku, ar kuru nodod viņai nekustamo īpašumu, savukārt tas skar viņas meitas (mantinieces) intereses, jo šo nekustamo īpašumu pēc mammas nāves meita saņemt vairs nevarēs.
– Tas ir tāpēc, ka uztura līgums paredz uztura ņēmēja mantas nodošanu uztura devējam līguma noslēgšanas brīdī. Tādējādi šī nodotā manta vairs nepieder uztura ņēmējam un neietilpst uztura ņēmēja kopējā mantojumā – mantinieki uz to pretendēt nevar. Tas nozīmē, ka meita var sniegt prasību tiesā, jo katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, – precizē juriste.
Turklāt šādos gadījumos darījuma atcelšanā ieinteresētā persona var vērsties ar iesniegumu prokuratūrā un lūgt iesniegt prasību tiesā par darījuma atcelšanu. Prasībai jāpievieno dokumenti, kas apliecinātu faktus, kādēļ vajag atcelt līgumu (piemēram, slimības vēsturi vai izziņu, kas pierādītu, ka cilvēks līguma noslēgšanas brīdī bijis slims un nav spējis saprast savu rīcību).
